Apraksts: DL2009-2

Anotācija: Jānis Arums, pirmais latviešu kolonists Rionovā (Rio Novo, Santa Catarina). Fotogrāfijas uzņemšanas laiks un vieta nav zināmi.

Anotācija: Plakāts, kas tika nests pretpadomju demonstrācija Cufenhauzenā pie Štutgartes Vācijā. Šajā demonstrācijā piedalījās tūkstošiem bēgļu no vairākām bēgļu nometnēm.

Anotācija: Latviešu bēgļi piedalās pretpadomju demonstrācija Cufenhauzenā pie Štutgartes Vācijā. Šajā demonstrācijā piedaījās tūkstošiem bēgļu no vairākām bēgļu nometnēm. Plakāts "Human and National Rights for the Baltic Nations!" (Cilvēktiesības un nacionālās tiesības Baltijas valstīm) un "Lai dzīvo neatkarīgas Baltijas valstis"

Anotācija: Latvieši mājas svinībās Anglijā, Kobamā (Cobham) 20. gadsimta 50. gados. No kreisās stāv (vārds nezināms) Bogdanovs, sēž (vārds nezināms) Bogdanova, Zenta Ulmane, Jānis Daugulis, (vārds nezināms) Ulmanis, nezināms, (vārds nezināms) Apsītis, labajā pusē stāv (vārds nezināms) Kalējs.

Anotācija: Latviešu strādnieki svētdienas izbraukumā Anglijā, Londonā, Kjū Karaliskajā botāniskajā dārzā (Kew Gardens) 20. gadsimta 50. gados. No kreisās: (vārds nezināms) Stupavs, (vārds nezināms) Podziņš, Jānis Daugulis.

Anotācija: Timofejevkas latgalieša Joņa Loča pases foto.

Anotācija: Dziesmu dienu diriģenti, seši cilvēki ar ziediem. Otrā pusē rokrakstā: V.Baštiks, L.Sepe, D.Vītols, A.Skudra-Kārkliņa, Ed.Šenfelds, A.Jērums.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Atstājām Latviju ar kuģi 1944. g. 23. oktobrī no Liepājas. Nākošā dienā ieradāmies Dancigā. No turienes ar vilcienu uz Brombergu utt., līdz nonācām galamērķī – Letten Lager, Tarnewitz bei Klutz, Mecklenburgā. Tad vācieši pārvietoja mūs uz netālo pilsētiņu Boltenhagen, kur būvējām lidlauku jaunām strūklu lidmašīnām. 1945. g. 31. maijā mēs iebraucām Lubeckā, kur tad bijām vairākās nometnēs (Sidrabene, Waldersee...

Anotācija: Divi vīrieši un zirgs kartupeļu laukā pie Alterfrādes Lauksaimniecības skolas (angļu zonā). Viens vīrietis tur arklu, otrs tur zirgu. Fonā mežs. No kreisās: Imants Sulainis (pie arkla), Indulis Liepiņš (ved zirgu).

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "1944. g. 28. jūlija rītā atstājām Bausku. 6.00 mūs pamodināja saucieni, ka Jelgava deg un krievi tuvojas. Tika padota vaļēja mašīna, un mēs braucām ar to līdz Iecavai. Bijām uzvilkuši ziemas mēteļus, sasvieduši vanniņā kaut kādas lietas. Iecavā vācu karavīri apturēja mašīnu un lika izkāpt, jo mašīnu vajagot armijas vajadzībām. Sākās panika. Tajā brīdī nāca nākamā mašīna, un karavīri aizskrēja pie tās. Šoferis...

Anotācija: Cilvēki stāv laukumā Švarcenbekas nometnē (angļu zonā) 1947. gada ziemā. Zemi klāj sniegs. Uz zemes starp cilvēkiem ir izkaisītas mantas. Kreisajā pusē, tālumā, ir vairākstāvu ēka. Labajā pusē ir redzama gara vienstāvu ēka. Par šo gadījumu Hermīne Rītiņš (dz. Bikšis) atceras: "Liekas, ka tai reizē dega kāda ēka un tur ir sapulcējušies skatītāji."

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "1944. g. 28. jūlija rītā atstājām Bausku. 6.00 mūs pamodināja saucieni, ka Jelgava deg un krievi tuvojas. Tika padota vaļēja mašīna, un mēs braucām ar to līdz Iecavai. Bijām uzvilkuši ziemas mēteļus, sasvieduši vanniņā kaut kādas lietas. Iecavā vācu karavīri apturēja mašīnu un lika izkāpt, jo mašīnu vajagot armijas vajadzībām. Sākās panika. Tajā brīdī nāca nākamā mašīna, un karavīri aizskrēja pie tās. Šoferis...

Anotācija: Cilvēki ziemā pie ķieģeļu ēkas Švarcenbekas nometnē (angļu zonā). Zeme un ēkas jumts ir apsnidzis ar sniegu. Labajā pusē ir dūmaka, iespējams, tie ir dūmi no ēkas.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "1944. g. 28. jūlija rītā atstājām Bausku. 6.00 mūs pamodināja saucieni, ka Jelgava deg un krievi tuvojas. Tika padota vaļēja mašīna, un mēs braucām ar to līdz Iecavai. Bijām uzvilkuši ziemas mēteļus, sasvieduši vanniņā kaut kādas lietas. Iecavā vācu karavīri apturēja mašīnu un lika izkāpt, jo mašīnu vajagot armijas vajadzībām. Sākās panika. Tajā brīdī nāca nākamā mašīna, un karavīri aizskrēja pie tās. Šoferis...

Anotācija: Rītiņu ģimenes trīs dēli bērnībā Švarcenbekas nometnē (angļu zonā). Fonā koka dēļu siena, uz tās ir piestiprināta neliela fotogrāfija un termometrs. No kreisās: Juris Rītiņš, Jānis Rītiņš, Andrejs Rītiņš.

Anotācija: Cilvēki sēž rindā uz sola nogāzes virsotnē sporta laukuma malā, Pegnicas nometnē (amerikāņu zonā), basketbola sacensību laikā, 1947. gada vasarā. Pirmajā rindā, pirmais no labās: Oļģerts Dīķerts. Otrajā rindā, no labās: otrais ? Ģībietis, ceturtais Gvīdo Zvīgzne, piektais Harijs Lūsis.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Bija 1944. gada pavasaris. Sarkanā armija uzsāka savu ofensīvu un tuvojās Latvijas robežai. Maniem vecākiem, kuri knapi bija izglābušies no 1941. gada masu deportācijām, bija skaidrs, ka šeit, Kacēnos (Abrenes apriņķī), palikt nozīmētu drošu bojāeju. Man toreiz bija astoņi gadi [dz. 1936. g.]. Devāmies projām, kad bija palicis vienīgais brīvais ceļš cauri Lauriem Igaunijā. Tad tālāk uz Alūksni, Smilteni un...

Anotācija: Divi zēni pie sakrāmētas malkas kaudzes Valkas nometnē Nirnbergā (amerikāņu zonā). Viens zēns ir uzkāpis otram zēnam uz pleciem un tur nūju rokās. Augšā: Varimonts Benders. Apakšā: Ēriks Dzenis.

Anotācija: Cilvēku grupa smagās mašīnas kravas kastē Pegnicas nometnē (amerikāņu zonā) 1947. gada vasarā pirms došanās uz sacīkstēm Veidenē. Priekšpusē, otrais no kreisās: Oļģerts Dīķerts (zēns ar roku uz kravas kastes malas). Attēlā vēl redzami: ? Dīķerts, Lūšu pāris, Harijs Lūsis.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Bija 1944. gada pavasaris. Sarkanā armija uzsāka savu ofensīvu un tuvojās Latvijas robežai. Maniem vecākiem, kuri knapi bija izglābušies no 1941. gada masu deportācijām, bija skaidrs, ka šeit, Kacēnos (Abrenes apriņķī), palikt nozīmētu drošu bojāeju. Man toreiz bija astoņi gadi [dz. 1936. g.]. Devāmies projām, kad bija palicis vienīgais brīvais ceļš cauri Lauriem Igaunijā. Tad tālāk uz Alūksni, Smilteni un...

Anotācija: Ēriks Dzenis vienpadsmit gadu vecumā ar nūju rokās stāv pie koka barakas Valkas nometnē Nirnbergā (amerikāņu zonā). Kreisajā pusē koka sols, priekšplānā puķu dobe.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Bija 1944. gada pavasaris. Sarkanā armija uzsāka savu ofensīvu un tuvojās Latvijas robežai. Maniem vecākiem, kuri knapi bija izglābušies no 1941. gada masu deportācijām, bija skaidrs, ka šeit, Kacēnos (Abrenes apriņķī), palikt nozīmētu drošu bojāeju. Man toreiz bija astoņi gadi [dz. 1936. g.]. Devāmies projām, kad bija palicis vienīgais brīvais ceļš cauri Lauriem Igaunijā. Tad tālāk uz Alūksni, Smilteni un...

Anotācija: Trīs meitenes un trīs zēni tērpos pozē bērnu baletskolas ģenerālmēģinājumā Firtes nometnē (amerikāņu zonā). No kreisās: otrā Regīna Jansone, ceturtais Ēriks Dzenis.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Nometnes, kurās es dzīvoju: Groshezene, Melle, Grēvene, Volterdingena, Eversburga un tranzītnometne pirms izceļošanas – Ventdorfa."

Anotācija: Lietuvietis Jonas ? pie apstādījumiem Volterdingenes nometnē (angļu zonā).

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Nometnes, kurās es dzīvoju: Groshezene, Melle, Grēvene, Volterdingena, Eversburga un tranzītnometne pirms izceļošanas – Ventdorfa."

Anotācija: Dzidra Jansone (pr. Šmita), viscaur noklāta ar sniegu, stāv sniegā Volterdingenē (angļu zonā). Par šo gadījumu Dzidra Jansone-Šmita atceras: "Mums, jauniešiem, bija bezrūpīga dzīve DP nometnēs."

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Nometnes, kurās es dzīvoju: Groshezene, Melle, Grēvene, Volterdingena, Eversburga un tranzītnometne pirms izceļošanas – Ventdorfa."

Anotācija: Dzidra Jansone (pr. Šmita) gaišā kleitā sēž uz akmens Volterdingenē (angļu zonā). Fonā koki.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "1944. gada 5. oktobrī devāmies projām no Rīgas. Ģimenē bijām mamma Ella Riekstiņa, papus Pēteris Riekstiņš un septiņi bērni: Vija, Ojārs, Astrīda, Mundrīte, Daila, Brigita un Lilita. Ar pēdējo kuģi no Rīgas tikām līdz Dancigai. Man 1944. gadā bija 14 gadi. Sākumā nemaz nebijām paredzējuši braukt ar kuģi uz Vāciju. Māju Dolē nobumboja krievi, bombardēdami Spilvi. Rīgā apmetāmies pie krusttēva. Paši nekādas...

Anotācija: Jauniešu grupa sporta svētkos Saules nometnē Gēsthahtā (angļu zonā). Aizmugurē mežs. Pirmajā rindā, no kreisās: pirmā Vita Dzērve, otrā Astrīda Riekstiņa (pr. Jansone), trešā Dzidra Druvaskalns.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "1944. gada 5. oktobrī devāmies projām no Rīgas. Ģimenē bijām mamma Ella Riekstiņa, papus Pēteris Riekstiņš un septiņi bērni: Vija, Ojārs, Astrīda, Mundrīte, Daila, Brigita un Lilita. Ar pēdējo kuģi no Rīgas tikām līdz Dancigai. Man 1944. gadā bija 14 gadi. Sākumā nemaz nebijām paredzējuši braukt ar kuģi uz Vāciju. Māju Dolē nobumboja krievi, bombardēdami Spilvi. Rīgā apmetāmies pie krusttēva. Paši nekādas...

Anotācija: Ģimnāzijas 2. klase Bernsenes nometnē (angļu zonā). No kreisās: Jautrīte Svenne, Līvija Vilinska, Ilga Baude, klases audzinātājs – ilustrators Ernests Ābele, Nikolajs Lābāns, Biruta ?, Astrīda Riekstiņa.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Andris Miglis izceļoja no Latvijas 1944. gada septembrī. Itzehoe-1945-48 Grevene-1948-49 Blomberg-1949- Augustdorf-1949-50 Izceļoja uz Austrāliju-1950" Artūrs Rubenis komentē: “Būvei tika izmantoti lielgabala granātu (patronu) kastes, kuras deva redelainu izskatu. Bija izbūvētas arī kluba telpas no šīm pašām patronu kastēm. Bez prof. E. Šmita labu laiku draudzi apkalpoja māc. Arnolds Ernstsons, kurš vēlāk bija...

Anotācija: Altāris ar altārgleznu baznīcā Iceho nometnē (angļu zonā). Uz gleznas attēlots Jēzus Kristus ar grāmatu vienā rokā. Uz altāra neaizdegtas sveces, augi un vairāki kruficiksi. Uz audekla altāra priekšā krusts. Foto autors: A.K. Miglis. Par šo gadījumu Andris Karlis Miglis atceras: "Altārgleznas autoram vajadzēja būt V. Vasilim. Baznīca bija pieejama luterāņu un katoļu draudzēm. Luterāņu dievkalpojumus noturēja Prof. Edmunds Šmits, kurš bija arī Icehē ģimnāzijas direktors. Pamatskolas pārzinis...

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Dzimusi Selga Stārķis 8. oktobrī 1942. g. Rīgā. Atstāju Latviju 1944. g. 10. oktobrī no Liepājas ostas ar māti Ilonu un viņas māti Emīliju Lasmanis – manu Omammu. No sākuma bijām Hanoverā, kur bumbas bieži krita naktī uz dzelzceļa, tur pavadījām daudz naktis pagrabā. Ilona dabūja mums bēniņu istabu Vicenbruhā, kur klusāki. Pēc kaŗa mēs tikām ievietoti nometnē Cellē barakās. Tēvs Edgars tur mums pievienojās un...

Anotācija: Cilvēki ziemas laikā pie vienstāvu koka barakas loga Zēdorfas nometnē (angļu zonā). Mazs bērns un sieviete stāv loga ārpusē; mazs bērns un vīrietis stāv pie loga iekšpusē. Zeme un jumts ir apsniguši, no jumta karājas lāstekas. Priekšā, no kreisās: Selga Stārķis (bērnībā; pr. Pešudovs) un Emīlija Lasmanis. Aiz loga, no apakšas: Udo Stārķis (bērnībā) un Edgars Stārķis. Foto autors: Ilona Stārķis.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Mūsu ģimene dzīvoja Hochfeldas nometnē Augsburgā no 1945. gada oktobra līdz 1949. gada jūniijam. Mēs dzīvojām otrā stāvā četru istabu dzīvoklī. Kara laikā dzīvokļi bija lietoti priekš darbniekiem un viņu ģimenēm no "Messerschmit" lidmašīnu fabrikas. Dzīvoklī kopā dzīvoja desmit cilvēki – Ronimois kungs ar savu sievu, Didriķis Ohaks, Lidija Ohaks, trīs dēli Uldis Ohaks, Dainis Ohaks un Miervaldis Ohaks, Didriķa...

Anotācija: Seši mazi bērni sēž rindā viens otram blakus uz zema mūra Haunštetenes nometnē Augsburgā (amerikāņu zonā) 1946. gada vasarā. Fonā ir divstāvu dzīvojamā ēka, tās priekšā aug divi mazi koki. Aiz ēkas labajā pusē ir redzamas citas divstāvu ēkas. No kreisās: pirmais Dainis Ohaks, otrais Uldis Ohaks, piektais Miervaldis Ohaks un sestā Irena Reineks.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Mūsu ģimene dzīvoja Hochfeldas nometnē Augsburgā no 1945. gada oktobra līdz 1949. gada jūniijam. Mēs dzīvojām otrā stāvā četru istabu dzīvoklī. Kara laikā dzīvokļi bija lietoti priekš darbniekiem un viņu ģimenēm no "Messerschmit" lidmašīnu fabrikas. Dzīvoklī kopā dzīvoja desmit cilvēki – Ronimois kungs ar savu sievu, Didriķis Ohaks, Lidija Ohaks, trīs dēli Uldis Ohaks, Dainis Ohaks un Miervaldis Ohaks, Didriķa...

Anotācija: Skatītāji sēž uz zemas nogāzes Baltijas sporta svētkos Hohfeldes nometnē Augsburgā (amerikāņu zonā). Cilvēku grupa sēž saulē un skatās tālumā. Iespējams, cilvēki sēž uz būvgružu kaudzes. Priekšplānā uz zemes ir laukuma līnija. Pirmajā rindā, trešais no kreisās: Didriķis Ohaks (ar gaišu kreklu). Otrajā rindā, no kreisās: piektā Malvīna Širons (?) un sestā Lidija Ohaks (?).

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Mūsu ģimene dzīvoja Hochfeldas nometnē Augsburgā no 1945. gada oktobra līdz 1949. gada jūniijam. Mēs dzīvojām otrā stāvā četru istabu dzīvoklī. Kara laikā dzīvokļi bija lietoti priekš darbniekiem un viņu ģimenēm no "Messerschmit" lidmašīnu fabrikas. Dzīvoklī kopā dzīvoja desmit cilvēki – Ronimois kungs ar savu sievu, Didriķis Ohaks, Lidija Ohaks, trīs dēli Uldis Ohaks, Dainis Ohaks un Miervaldis Ohaks, Didriķa...

Anotācija: Dzīvokļu mājas iedzīvotāji rindā gaida pārtikas izdalīšanu pie vairākstāvu dzīvojamās ēkas Hohfeldes nometnē Augsburgā (amerikāņu zonā) 1947. gada pavasarī. Priekšplānā ielas malā ir koks bez lapām.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Vircburgas Centrālās DP nometnes teritorijā bija apmēram 40 dažādas ēkas. Tikai septiņas no tām bija pilnīgi bumbu neskartas. Vairākās daļēji sabumbotās latviešu dīpīši dzīvoja neskartās ēku daļās. Vienā no bijušām virsnieku kluba ēkām tika iekārtota nometnes latviešu luterāņu baznīca un aiz baznīcas skautu mītne. Nometnes daļa, ko sauca par „Staļingrādu”, tur pagrabos tomēr dzīvoja vairāki jauni vīrieši,...

Anotācija: Ēka Nr. 2 Centrālajā nometnē Vircburgā (amerikāņu zonā). Trīsstāvu mūra ēka. Priekšplānā ir divas kaudzes ar sakrautiem baļķiem ielas malā un koki bez lapām. Kreisajā pusē aiz ēkas tālumā ir kalns. Skats no, iespējams, citas ēkas 2./3. stāva.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Vircburgas Centrālās DP nometnes teritorijā bija apmēram 40 dažādas ēkas. Tikai septiņas no tām bija pilnīgi bumbu neskartas. Vairākās daļēji sabumbotās latviešu dīpīši dzīvoja neskartās ēku daļās. Vienā no bijušām virsnieku kluba ēkām tika iekārtota nometnes latviešu luterāņu baznīca un aiz baznīcas skautu mītne. Nometnes daļa, ko sauca par „Staļingrādu”, tur pagrabos tomēr dzīvoja vairāki jauni vīrieši,...

Anotācija: Produktu noliktava un sadale ēkā Nr. 8 Centrālajā nometnē Vircburgā (amerikāņu zonā). Trīs cilvēki darbojas ap pārtikas krājumiem; kreisajā pusē ir plaukti ar bundžām un kastēm, labajā pusē priekšplānā ir galds ar bundžām, aizmugurē, stūrī, ir samestas kartona kastes. Par šo gadījumu Raita Brunovska (dz. Eglīte) stāsta: "UNRRA produktus piegādāja vairumā, nometnes pārtikas sadales grupai bija jāizrēķina cik katrai ģimeni pienākas, jāsadala un jāizsniedz."

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Vircburgas Centrālās DP nometnes teritorijā bija apmēram 40 dažādas ēkas. Tikai septiņas no tām bija pilnīgi bumbu neskartas. Vairākās daļēji sabumbotās latviešu dīpīši dzīvoja neskartās ēku daļās. Vienā no bijušām virsnieku kluba ēkām tika iekārtota nometnes latviešu luterāņu baznīca un aiz baznīcas skautu mītne. Nometnes daļa, ko sauca par „Staļingrādu”, tur pagrabos tomēr dzīvoja vairāki jauni vīrieši,...

Anotācija: Darbinieki stāv starp lieliem katliem vienīgajā kopīgajā virtuvē Centrālajā nometnē Vircburgā (amerikāņu zonā). Virtuvē nozīmētie strādnieki par šo darbu saņēma ekstra pārtiku. Daļa vīriešu ir ģērbušies gaišos tērpos; aizmugurē pie telpas ieejas stāv vīrieši tumšos uzvalkos un mēteļos. Priekšā, otrais no kreisās: ? Ieviņš. Vēl telpā ir redzami: ? Fengers, ? Bērziņš un ? Ozoliņš.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Vircburgas Centrālās DP nometnes teritorijā bija apmēram 40 dažādas ēkas. Tikai septiņas no tām bija pilnīgi bumbu neskartas. Vairākās daļēji sabumbotās latviešu dīpīši dzīvoja neskartās ēku daļās. Vienā no bijušām virsnieku kluba ēkām tika iekārtota nometnes latviešu luterāņu baznīca un aiz baznīcas skautu mītne. Nometnes daļa, ko sauca par „Staļingrādu”, tur pagrabos tomēr dzīvoja vairāki jauni vīrieši,...

Anotācija: Ēka Nr. 8 Centrālajā nometnē Vircburgā (amerikāņu zonā). Četrstāvu mūra ēkas priekšā ir laukums. Priekšplānā ir smagā kravas mašīna (iespējams, "Citroen" marka). Laukumā pastaigājas divi cilvēki, viens no tiem ir pie mašīnas.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Rute Maija Helmen (dz. Zariņa). Bērnības pirmos sešus gadus pavadīju Rīgā, un vasarās devāmies uz Siguldu. 1944. g. oktobrī kopā ar māti atstājām Latviju ar vācu kuģi. Tēvs palika Rīgā, bet desmit dienas vēlāk arī devās uz Vāciju ar mazu kuģīti. Pavadījām daudz laika vilcienos un stacijās, vienmēr mēģinot attālināties no komunistiem un no bumbošanas. Pēc kaŗa nonācām Bavārijā, kur mūsu pirmā DP nometne bija...

Anotācija: Izlaidums un liecību izsniegšana Edvarda Virzas tautskolā Marktredvicā (amerikāņu zonā) 1946. gada pavasarī. Skolēni un pieaugušie vairākās rindās; visi ir ģērbušies mēteļos. Skolēni stāv priekšā, vairākiem no viņiem rokās ir dokumenti. Fonā ir koka ēkas logi. Pirmajā rindā stāv, no kreisās: pirmā Elga Ķeplasta, trešā Rute Maija Zariņa (pr. Helmen), piektā Māra Peniks, sestā Dzintra Petrīte, septītā Vija ?, astotais Uldis ? un devītā Edīte ?. Otrajā rindā, pirmā no labās: Kalniņa.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Rute Maija Helmen (dz. Zariņa). Bērnības pirmos sešus gadus pavadīju Rīgā, un vasarās devāmies uz Siguldu. 1944. g. oktobrī kopā ar māti atstājām Latviju ar vācu kuģi. Tēvs palika Rīgā, bet desmit dienas vēlāk arī devās uz Vāciju ar mazu kuģīti. Pavadījām daudz laika vilcienos un stacijās, vienmēr mēģinot attālināties no komunistiem un no bumbošanas. Pēc kaŗa nonācām Bavārijā, kur mūsu pirmā DP nometne bija...

Anotācija: Lilija Ķeplasta ar meitu sēž istabā Marktredvicā (amerikāņu zonā) 1945. gada rudenī. Meita rokās tur lelli. Priekšplānā kreisajā pusē ir puķe. Fonā pie sienas ir gaiša, izšūta sega. No kreisās: Lilija Ķeplasta un Elga Ķeplasta. Par šo gadījumu Rute Maija Helmen (dz. Zariņa) stāsta: "Draudzene savā istabā ar lelli. Viņa bija vienīgā, kuŗai bija īsta lelle."

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Rute Maija Helmen (dz. Zariņa). Bērnības pirmos sešus gadus pavadīju Rīgā, un vasarās devāmies uz Siguldu. 1944. g. oktobrī kopā ar māti atstājām Latviju ar vācu kuģi. Tēvs palika Rīgā, bet desmit dienas vēlāk arī devās uz Vāciju ar mazu kuģīti. Pavadījām daudz laika vilcienos un stacijās, vienmēr mēģinot attālināties no komunistiem un no bumbošanas. Pēc kaŗa nonācām Bavārijā, kur mūsu pirmā DP nometne bija...

Anotācija: Sieviete ar divām mazām meitenēm mēteļos stāv pie koka žoga Marktredvicā (amerikāņu zonā) 1945. gada rudenī. Aiz žoga ir mūra ēka, kurā dzīvoja Zariņu ģimene. Labajā pusē uz ēkas sienas virs žoga ir zīme ar daļēji salasāmu tekstu: "LATVIAN / LATVIE". No kreisās: Lilija Ķeplasta, Elga Ķeplasta un Rūte Maija Zariņa (pr. Helmen).

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Raimonds (14) ar savu māti Zelmu, tēvu Otto un brāli Gunāru (9) sāka savas likteņa gaitas no Pļaviņām kā sadalīta ģimene 1944. gada 6. augustā. Tēvs bija aizkomandēts (nezinu, kuŗa vara aizkomandēja) nezināmam laikam uz Odzienu kult labību. Mēs, pārējie, ar to, ko varējām panest, aizgājām uz Ivānu ciematu. Vācu artilērijas vienība atstāja Ivānus 4. septembrī, un tūliņ nākošā dienā mēs viņiem sekojām uz mūsu...

Anotācija: Cilvēki stāv pie koka ziņojumu staba Haunštetenes nometnē Augsburgā (amerikāņu zonā). Fonā ir vienstāvu koka barakas un trīs masti ar plīvojošiem karogiem.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Raimonds (14) ar savu māti Zelmu, tēvu Otto un brāli Gunāru (9) sāka savas likteņa gaitas no Pļaviņām kā sadalīta ģimene 1944. gada 6. augustā. Tēvs bija aizkomandēts (nezinu, kuŗa vara aizkomandēja) nezināmam laikam uz Odzienu kult labību. Mēs, pārējie, ar to, ko varējām panest, aizgājām uz Ivānu ciematu. Vācu artilērijas vienība atstāja Ivānus 4. septembrī, un tūliņ nākošā dienā mēs viņiem sekojām uz mūsu...

Anotācija: Galvenā iela Lauingenes nometnē (amerikāņu zonā). Abās ielas pusēs ir vienstāvu un divstāvu ēkas; pa ielu pastaigājas cilvēki.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Raimonds (14) ar savu māti Zelmu, tēvu Otto un brāli Gunāru (9) sāka savas likteņa gaitas no Pļaviņām kā sadalīta ģimene 1944. gada 6. augustā. Tēvs bija aizkomandēts (nezinu, kuŗa vara aizkomandēja) nezināmam laikam uz Odzienu kult labību. Mēs, pārējie, ar to, ko varējām panest, aizgājām uz Ivānu ciematu. Vācu artilērijas vienība atstāja Ivānus 4. septembrī, un tūliņ nākošā dienā mēs viņiem sekojām uz mūsu...

Anotācija: Vienstāvu mūra ēka bijušās Lielvācijas "Kodel & Böhm" lauksaimniecības mašīnu fabrikas kompleksā, kurā tika iekārtota Lauingenes nometne (amerikāņu zonā). Komplekss bija karā izpostīts. Uz ēkas jumta ir nosaukums, daļa ir salasāma: "... KODEL & BÖHM LAUINGEN". Priekšplānā ir lauks.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Rute Maija Helmen (dz. Zariņa). Bērnības pirmos sešus gadus pavadīju Rīgā, un vasarās devāmies uz Siguldu. 1944. g. oktobrī kopā ar māti atstājām Latviju ar vācu kuģi. Tēvs palika Rīgā, bet desmit dienas vēlāk arī devās uz Vāciju ar mazu kuģīti. Pavadījām daudz laika vilcienos un stacijās, vienmēr mēģinot attālināties no komunistiem un no bumbošanas. Pēc kaŗa nonācām Bavārijā, kur mūsu pirmā DP nometne bija...

Anotācija: Kāzu mielasts Ausmas Bērziņas kāzās Marktredvicā (amerikāņu zonā) 1946. gada vasarā. Cilvēki sēž pie svētku galda iekštelpās. Uz galda ir šķīvji ar ēdienu, pilnas glāzes un krūzes, arī pudeles un ziedi vāzēs. Labajā galda pusē, trešā no priekšas: Ausma Bērziņa (līgava gaišā tērpā). Šajās kāzās piedalījās Bērziņi, Pebrīši, Bumbieri, Lorbergi, Petrovski, ? Ezergaile, ? Jākabsone, Ķeplasti un Zariņi. Pirmajā rindā, sestā no kreisās: Ausma Bērziņa (līgava).

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Es esmu dzimis Rīgā 25. aprīlī, 1938. gadā, maniem vecākiem Jānim A. un Zinaīdai, dzim. Nikiforov, Lasmaņiem. Mans brālis Ojārs arī dzima Rīgā 6. aprīlī, 1941. gadā. Tēvs bija sekmīgs komersants, kuŗam piederēja būv apkalpojumu un krāsu veikals Avota ielā un kinoteātris un daudzdzīvokļu māja Sarkandaugavā. Mātes tēvs bija virsnieks Cara armijā un dienēja kopā ar prūšu un mātes puses Rīgas radiniekiem vārdā...

Anotācija: Lasmaņa ģimene zem "Plīnsau" tilta pāri Nekaras upei Eslingenē (amerikāņu zonā). Pāri akmens tiltam ("Pliensaubrücke") dodas gājēji. Cauri tilta arkai redzams upes krasts un zems kalns. No kreisās: Raimonds Lasmanis, Zinaīda Lasmanis un Ojārs Lasmanis. Par šo gadījumu Raimonds Lasmanis stāsta: "Kad es gāju staigāt Eslingenas kalnos, es šad un tad atradu fosilijas, un mani valdzināja, kad es skatījos, kā Nekaras upes straume gadu ritējumā izveidoja upes gultni un bedres zem vecā Plīnsavas tilta....

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Es esmu dzimis Rīgā 25. aprīlī, 1938. gadā, maniem vecākiem Jānim A. un Zinaīdai, dzim. Nikiforov, Lasmaņiem. Mans brālis Ojārs arī dzima Rīgā 6. aprīlī, 1941. gadā. Tēvs bija sekmīgs komersants, kuŗam piederēja būv apkalpojumu un krāsu veikals Avota ielā un kinoteātris un daudzdzīvokļu māja Sarkandaugavā. Mātes tēvs bija virsnieks Cara armijā un dienēja kopā ar prūšu un mātes puses Rīgas radiniekiem vārdā...

Anotācija: Raimonds Lasmanis no Eslingenes bēgļu nometnes sēž uz dēļu margām vasaras nometnē Degerlohā pie Štutgartes (amerikāņu zonā). Zēns ir atbalstījies pret stabu. Fonā ir redzamas nometnes teltis. Par šo gadījumu Raimonds Lasmanis stāsta: "Līdz 1947. gadam Raimonds tika sūtīts uz zemnieku ģimeni Šwarcvaldē, lai tur pavadītu vasaru svaigā gaisā uz laukiem."

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Es esmu dzimis Rīgā 25. aprīlī, 1938. gadā, maniem vecākiem Jānim A. un Zinaīdai, dzim. Nikiforov, Lasmaņiem. Mans brālis Ojārs arī dzima Rīgā 6. aprīlī, 1941. gadā. Tēvs bija sekmīgs komersants, kuŗam piederēja būv apkalpojumu un krāsu veikals Avota ielā un kinoteātris un daudzdzīvokļu māja Sarkandaugavā. Mātes tēvs bija virsnieks Cara armijā un dienēja kopā ar prūšu un mātes puses Rīgas radiniekiem vārdā...

Anotācija: Eslingenes bēgļu nometnes latviešu zēni stāv ierindā lielas telts priekšā vasaras nometnē Degerlohā pie Štutgartes (amerikāņu zonā). Aiz telts ir mūra ēka ar dakstiņu jumtu. Otrais no kreisās: Raimonds Lasmanis.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Prauliņu ģimenes bēgļu gaitas 1944-1950. Prauliņu ģimenes (Ernesta + Mildas, ar meitām Rutu un Maiju) bēgļu gaitas sākas 1944. g. vasaras beigās, kad Sarkana Armija tuvojas Rīgai. Nerealizējas cerības bēgt uz Zviedriju, bet radās iespēja tikt uz vācu kuģa, kas Rīgu atstāja 7. oktobrī. Tas bija gandrīz pēdējais moments – vācieši evakuējās no Rīgas 10. oktobrī. Pārpildītais kuģis nakts braucienā noveda mūs...

Anotācija: Ģimnāzistu grupa Pinnebergas apvienotās ģimnāzijas (angļu zonā) izlaiduma aktā. Grupā ir gan absolventes, gan citas ģimnāzistes. Priekšējā rinda sēž zemes, viņu vidū arī jaunietes tautastērpos. Priekšplānā labajā pusē ir redzams koka stumbrs. Aizmugurē kreisajā pusē ir koka ēkas dēļu stūris.Fonā labajā pusē ir lauks.