Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Noriņu ģimene nonāca Liepājā 1944. gada oktobrī un 25. oktobrī uzkāpa uz neliela armijas kuģa, lai dotos uz Vāciju. Osta bija tumša, bez kāda apgaismojuma, lietus gāza straumēm, un ienaidnieku lidmašīnas lidoja Liepājai pāri. Dažiem bēgļu kuģiem trāpīja bumbas. Situācija bija draudīga, tomēr četri Noriņu ģimenes locekļi uzkāpa uz kuģa: māte Irma Noriņa (dzimusi 1900. g. 26. oktobrī Cēsīs, miruse 1991. gada 3....

Anotācija: Pinnebergas vidusskolas (angļu zonā) 2. klases meitenes internātā. Telpā ir redzamas gultas un neliels galds. Pirmajā rindā, no kreisās: Genovēva Grieze, Aina Poriete, Biruta Upatniece, Ausma Rudzīte. Otrajā rindā, no kreisās: Rūta Grava, Mudīte Lūse, Inese Šulcs, Maija Noriņa (pr. Ikstruma), Dace Spīlberga.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Es, mana mamma Zigrīda, brāļi Vidvuds un Marģers un vecāmāte Trīne Birze no Latvijas – Liepājas – aizbraucām 3. oktobrī, 1944. gadā. Mammai sekmējās dabūt atļauju un pievienoties citiem bēgļiem uz vācu flotes mīnu meklētāja kuģa, kuŗš mūs aizveda līdz Gotenhafenai (Gdynia). Tiem bēgļiem, kuŗi varēja uzrādīt kādu adresi, kur apmesties, atļāva braukt uz minēto vietu. Pārējos ievietoja nometnē. Tā kā mūsu radi,...

Anotācija: Četras draudzenes bērnībā Valderzē nometnē Lībekā (angļu zonā). Fonā krūmi, koki, izkārta veļa un ēkas. No kreisās: Baiba ?, Maija Čūle, Livija Raudzēna (pr. Kent) un Ligita Eignere.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Izbraucām no Latvijas 1944. gada oktobrī kopā ar latviešu leģionāriem, kas bija novietoti Tinģeres muižā Kurzemē un tika sūtīti uz Austrumvāciju ierakumu rakšanai un militārai apmācīšanai. No Ventspils ostas kuģa brauciens bija ļoti nedrošs, jo Padomju Savienības bumbvedēji nepārtraukti uzbruka kuģiem. Laimīgi nonācām Vācijas ostā un tālāk Posenes pilsētā (tagad Poznan Polijā), kur mūsu ģimenes galva kapteinis...

Anotācija: Dziemu dienu kopkoris un orķestris pirmo Vispārējo latviešu Dziesmu svētku 75 gadu atceres dziesmu svētkos Fišbahas nometnē (amerikāņu zonā). Priekšplānā, kreisajā pusē, uz paaugstinājuma stāv diriģents, vidū spēlē orķestris, bet labajā pusē uz estrādes trepēm, zem jumta, dzied koristi. Sievietes ir ģērbušās tautastērpos. Fonā skatītāji ar Latvijas karogiem un pauguraina ainava. Pirmais no kreisās: Pēteris Banders (virsdiriģents).

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Savas bēgļu gaitas sāku 1944. gada 27. jūnijā, kad atstājām Jaunjelgavu un pārbraucām uz Vidzemi. Bēgšana tālāk sākās pēc 18. septembra, kad Jaunjelgavu ieņem krievu karaspēks. Braucot kopā ar saimnieku no Sērenes pagasta, nonācām Kurzemē pie Durbes ezera. Liepājā iebraucām decembŗa sākumā un izcietām daudzus krievu uzlidojumus un bumbošanu. No Liepājas izbraucām Ziemassvētku vakarā un Gotenehafenā iebraucām...

Anotācija: Seši jaunieši pie šaha galda Rotenburgas nometnē (Vimmē, angļu zonā). Fonā kreisajā pusē pie sienas ir dekoratīvs šķivis un zīmējumi; labajā pusē ir plaukts ar grāmatām/ platēm (?). Par šo gadījumu Marģers Caune stāsta: "Nometņu dzīvē nebija daudz izvēles brīvā laika nodarbībām. Samērā daudzi ģimnāzisti pievērsās šaham, un daži sasniedza samērā augstu spēles līmeni."

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Ojārs Štāks pabeidza Liepājas ģimnāziju 1943. gadā un kopā ar citiem savas klases biedriem nonāca Vācijas darba dienestā "Reichs Arbeit Dienst”, un tika aizsūtīts uz okupēto Poliju un vēlāk uz instruktoru skolu Lauenburgā, Vācijā. Vecāki Arvīds un Alma palika Latvijā. Vecāku bēgļu gaitām sākoties, Ojāra sakari ar vecākiem pārtrūka. Pēc instruktoru skolas beigšanas Ojārs nonāca Pomerānijas apgabalā (tagad...

Anotācija: Almas Štākas portrets Augsburgā (amerikāņu zonā). Vecāka sieviete puķainā kleitā sēž istabā pie galda. Fonā ir redzami dažādas mēbeles.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Izbraucām no Latvijas 1944. gada oktobrī kopā ar latviešu leģionāriem, kas bija novietoti Tinģeres muižā Kurzemē un tika sūtīti uz Austrumvāciju ierakumu rakšanai un militārai apmācīšanai. No Ventspils ostas kuģa brauciens bija ļoti nedrošs, jo Padomju Savienības bumbvedēji nepārtraukti uzbruka kuģiem. Laimīgi nonācām Vācijas ostā un tālāk Posenes pilsētā (tagad Poznan Polijā), kur mūsu ģimenes galva kapteinis...

Anotācija: Trīs meitenes bērnībā puķu dārzā Centrālajā nometnē Vircburgā (amerikāņu zonā). Fonā ir redzama nometnes ēka Nr. 5. No kreisās: otrā Biruta Ķīsis un trešā Biruta Bandere.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Izbraucām no Latvijas 1944. gada oktobrī kopā ar latviešu leģionāriem, kas bija novietoti Tinģeres muižā Kurzemē un tika sūtīti uz Austrumvāciju ierakumu rakšanai un militārai apmācīšanai. No Ventspils ostas kuģa brauciens bija ļoti nedrošs, jo Padomju Savienības bumbvedēji nepārtraukti uzbruka kuģiem. Laimīgi nonācām Vācijas ostā un tālāk Posenes pilsētā (tagad Poznan Polijā), kur mūsu ģimenes galva kapteinis...

Anotācija: Latviešu jauktais koris no Centrālās nometnes Vircburgā (amerikāņu zonā) pie Badkissingenes operas nama. Sievietes ir ģērbušās tautastērpos, vīri – uzvalkos. Priekšā četras sievietes stāv pie zema mūra. Foto autors: J. Kreilis.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Izbraucām no Latvijas 1944. gada oktobrī kopā ar latviešu leģionāriem, kas bija novietoti Tinģeres muižā Kurzemē un tika sūtīti uz Austrumvāciju ierakumu rakšanai un militārai apmācīšanai. No Ventspils ostas kuģa brauciens bija ļoti nedrošs, jo Padomju Savienības bumbvedēji nepārtraukti uzbruka kuģiem. Laimīgi nonācām Vācijas ostā un tālāk Posenes pilsētā (tagad Poznan Polijā), kur mūsu ģimenes galva kapteinis...

Anotācija: Jauktais koris Centrālajā nometnē Vircburgā (amerikāņu zonā) Latvijas neatkarības gadadienas svētku aktā. Sievietes ir ģērbušies tautastērpos. Skatuve ir izdekorēta ar Latvijas karogiem un Latvijas ģerboni. Pirmajā rindā, no kreisās: desmitā Lilija Štengele (māksliniece, gaišā kleitā), vienpadsmitais Pēteris Banders (diriģents). Koristu vidū ir redzami: Elza Lamba, A. Freide, I. Kanaviņa, E. Silkalna, Gulbe, V. Varslavāne, I. Zālīte, I. Bembere, A. Strīķe, E. Rocēna, Z. Pīlmane, J Būda, Pāpe,...

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Es, mana mamma Zigrīda, brāļi Vidvuds un Marģers un vecāmāte Trīne Birze no Latvijas – Liepājas – aizbraucām 3. oktobrī, 1944. gadā. Mammai sekmējās dabūt atļauju un pievienoties citiem bēgļiem uz vācu flotes mīnu meklētāja kuģa, kuŗš mūs aizveda līdz Gotenhafenai (Gdynia). Tiem bēgļiem, kuŗi varēja uzrādīt kādu adresi, kur apmesties, atļāva braukt uz minēto vietu. Pārējos ievietoja nometnē. Tā kā mūsu radi,...

Anotācija: Latviešu pamatskolas 3. klases skolēni ar skolotājiem Mēsenes nometnē Lībekā (angļu zonā) 1949. gada pavasarī. Pirmajā rindā divas meitenes sarokojas. Fonā ēka. Pirmajā rindā, no kreisās: Ansis Kaņeps, nezināms, Ligita Eignere, ? Timmermanis (skolotāja), Livija Raudzēna (pr. Kent), Maija Čūle, Maija Ķepīte un Zigurds Eigners. Otrajā rindā, no kreisās: nezināms, nezināms, Andris Zutis, Aleksandrs Briedaks, Aina Kalniņa, Žeraldīne Silkalne, Mirdza Plostiņa un nezināms. Trešajā rindā, trešais no...

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Savas bēgļu gaitas sāku 1944. gada 27. jūnijā, kad atstājām Jaunjelgavu un pārbraucām uz Vidzemi. Bēgšana tālāk sākās pēc 18. septembra, kad Jaunjelgavu ieņem krievu karaspēks. Braucot kopā ar saimnieku no Sērenes pagasta, nonācām Kurzemē pie Durbes ezera. Liepājā iebraucām decembŗa sākumā un izcietām daudzus krievu uzlidojumus un bumbošanu. No Liepājas izbraucām Ziemassvētku vakarā un Gotenehafenā iebraucām...

Anotācija: Pagalms ar vienstāvu koka ēkām Zēdorfas nometnē (angļu zonā) 1947. gada ziemā. Pagalmā vidū ir vairāki telefona stabi, gaišs, zems žogs un smagā automašīna ar cilvēkiem kravas kastē. Nometne atradās pie Zēvenes pilsētas Lejassaksijā (Niedersachsen).

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Esmu dzimis rīdzinieks, ber vasaras pavadīju Kursīšu pagastā pie vecvecākiem. Tāpēc arī iznāca, ka 1944. gada 30. novembrī no Liepājas es atstāju Latviju kopā ar veco tēvu Gustavu Salmu, veco māti Lavīzi un onkuli. Vecāki bija palikuši Rīgā, un tur jau valdīja Padomju Savienība. 1. decembrī nonācām Dancigā, un tikām nometināti lielā ēkā, kas izskatījās kā liels šķūnis. Tikām aizvesti uz Parchimas bēgļu nometni...

Anotācija: Divi jauni vīrieši foto darbnīcā Ventorfas nometnē (angļu zonā). Viens jaunietis, iespējams, stāvus aplūko foto negatīvu; otrs jauneklis sēž pie galda. Aiz un zem galda ir redzamas daudzas mazas kastes. Foto autors: ? Grāvītis. Par šo gadījumu Ojārs Āboliņš stāsta: "Ventorfas caurbraukšanas nometnē strādājām fotogrāfa Grāvīša foto darbnīcā, gatavojot izceļotāju dokumentu oficiālās fotogrāfijas."

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Esmu dzimis rīdzinieks, ber vasaras pavadīju Kursīšu pagastā pie vecvecākiem. Tāpēc arī iznāca, ka 1944. gada 30. novembrī no Liepājas es atstāju Latviju kopā ar veco tēvu Gustavu Salmu, veco māti Lavīzi un onkuli. Vecāki bija palikuši Rīgā, un tur jau valdīja Padomju Savienība. 1. decembrī nonācām Dancigā, un tikām nometināti lielā ēkā, kas izskatījās kā liels šķūnis. Tikām aizvesti uz Parchimas bēgļu nometni...

Anotācija: Divi jauni draugi svētku ballē Ventorfas nometnē (angļu zonā). Jaunieši ir ģērbušies uzvalkos, ar cigaretēm rokās. Apkārt ir koka krēsli, uz galda kreisajā pusē ir vāze ar ziediem; telpa ir dekorēta ar papīra rotājumu virteni. No kreisās: Ojārs Āboliņš un Harijs Zikmanis. Foto autors: ? Grāvītis. Par šo gadījumu Ojārs Āboliņš stāsta: "Mēs kādreiz bijām stalti, jauni ballītē gājēji."

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Esmu dzimis rīdzinieks, ber vasaras pavadīju Kursīšu pagastā pie vecvecākiem. Tāpēc arī iznāca, ka 1944. gada 30. novembrī no Liepājas es atstāju Latviju kopā ar veco tēvu Gustavu Salmu, veco māti Lavīzi un onkuli. Vecāki bija palikuši Rīgā, un tur jau valdīja Padomju Savienība. 1. decembrī nonācām Dancigā, un tikām nometināti lielā ēkā, kas izskatījās kā liels šķūnis. Tikām aizvesti uz Parchimas bēgļu nometni...

Anotācija: Divi jaunieši sarokojas Ventorfas nometnē (angļu zonā) 1951. gada pavasarī. Puiši ir ģērbušies uzvalkos, ar cepurēm galvās. Fonā ir krūms, apstādījumi un iela ar koku rindu. No kreisās: Ojārs Āboliņš un Edgars Zariņš jun.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Savas bēgļu gaitas sāku 1944. gada 27. jūnijā, kad atstājām Jaunjelgavu un pārbraucām uz Vidzemi. Bēgšana tālāk sākās pēc 18. septembra, kad Jaunjelgavu ieņem krievu karaspēks. Braucot kopā ar saimnieku no Sērenes pagasta, nonācām Kurzemē pie Durbes ezera. Liepājā iebraucām decembŗa sākumā un izcietām daudzus krievu uzlidojumus un bumbošanu. No Liepājas izbraucām Ziemassvētku vakarā un Gotenehafenā iebraucām...

Anotācija: Trīs jaunieši pamatskolas izlaidumā Zēdorfas nometnē (angļu zonā). Izlaidumā piedalījās skolēni, kas bija sākuši skolas gaitas Montgomerija nometnē Dorverdenē, bet nometnes pārcelšanās rezultātā tās pabeidza Zēdorfā. Jaunieši tur rokās ziedus un dokumentus. Fonā ir krūmāji; labajā pusē, tālumā, ir redzams cilvēks. No kreisās: Vīta Kiršnere, Marģers Caune un Ženija Zavicka.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Savas bēgļu gaitas sāku 1944. gada 27. jūnijā, kad atstājām Jaunjelgavu un pārbraucām uz Vidzemi. Bēgšana tālāk sākās pēc 18. septembra, kad Jaunjelgavu ieņem krievu karaspēks. Braucot kopā ar saimnieku no Sērenes pagasta, nonācām Kurzemē pie Durbes ezera. Liepājā iebraucām decembŗa sākumā un izcietām daudzus krievu uzlidojumus un bumbošanu. No Liepājas izbraucām Ziemassvētku vakarā un Gotenehafenā iebraucām...

Anotācija: Pamatskolas klase ar audzinātāju savā izlaidumā Zēdorfas nometnē (angļu zonā). Izlaidumā piedalījās skolēni, kas bija sākuši skolas gaitas Montgomerija nometnē Dorverdenē, bet nometnes pārcelšanās rezultātā tās pabeidza Zēdorfā. Priekšējā rinda tup uz ceļiem, otrā rinda stāv kājās. Visiem rokās ir ziedi, jaunieši tur rokās arī dokumentus. Fonā krūmājs. Priekšā, no kreisās: Zigurds Megne, Marģers Caune un Ivars Breikšs. Aizmugurē stāv, no kreisās: Ženija Zavicka, Aleksandrs Zariņš (klases...

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Savas bēgļu gaitas sāku 1944. gada 27. jūnijā, kad atstājām Jaunjelgavu un pārbraucām uz Vidzemi. Bēgšana tālāk sākās pēc 18. septembra, kad Jaunjelgavu ieņem krievu karaspēks. Braucot kopā ar saimnieku no Sērenes pagasta, nonācām Kurzemē pie Durbes ezera. Liepājā iebraucām decembŗa sākumā un izcietām daudzus krievu uzlidojumus un bumbošanu. No Liepājas izbraucām Ziemassvētku vakarā un Gotenehafenā iebraucām...

Anotācija: Pamatskola un Andreja Pumpura ģimnāzija Zēdorfas nometnē (angļu zonā), tautskolas gadu sākot. Liela skolēnu un skolotāju grupa vairākās rindās vienstāvu koka barakas priekšā, pie loga. Otrajā rindā sēž pieaugušie, no kreisās: septītā Lūcija Caune, astotais Pēteris Nesaule (mācītājs), desmitais Jānis Vaivods un trīspadsmitais Artūrs Liepkalns. Ceturtajā rindā, no kreisās: pirmā Māra Cibante, ceturtā Valda Blūma un piektā Ērika Grauduža. Piektajā rindā, no kreisās: pirmā Ilze Sapraša, otrā...

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Esmu dzimis rīdzinieks, ber vasaras pavadīju Kursīšu pagastā pie vecvecākiem. Tāpēc arī iznāca, ka 1944. gada 30. novembrī no Liepājas es atstāju Latviju kopā ar veco tēvu Gustavu Salmu, veco māti Lavīzi un onkuli. Vecāki bija palikuši Rīgā, un tur jau valdīja Padomju Savienība. 1. decembrī nonācām Dancigā, un tikām nometināti lielā ēkā, kas izskatījās kā liels šķūnis. Tikām aizvesti uz Parchimas bēgļu nometni...

Anotācija: Galvenā ēka Emdenes nometnē (angļu zonā) – bloka māja Nr. 4, kurā bija nometnes administrācija un latviešu skola. Trīsstāvu mūra ēka, kuras priekšā ir liels, plašs laukums. Pāri laukumam pastaigājas daži cilvēki. Priekšplānā ir karoga masts.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Stāsta Maiga Friess (dz. Buša) – mūsu ģimenes bēgļu gaitas sākās 1944. gada vasarā, kad es septiņi gadu vecumā ar tēvu Kārli Bušu, Branku ķieģeļu fabrikas "Spartaks” vadītāju, un mammu Anastāsiju Bušu atstājām Jelgavu, lai izbēgtu Padomju Savienības armijai. Nonācām pie radiem Salacgrīvā, bet drīz vien bija jāturpina bēgšana. Zirgu pajūgos aizbraucām uz Liepāju un 1944. gada rudenī no turienes ar kuģi uz...

Anotācija: Četras meitenes ar Jāņu zālēm Jāņu svētkos Lādes nometnē (angļu zonā). Fonā žogs. No kreisās: trešā Maiga Buša (pr. Friess) un ceturtā Lilija Lepše. Par šo gadījumu Maiga Friess (dz. Buša) atceras: "Līgo dienā mēs, meitenes, cītīgi salasījām jāņu zāles un puķītes, lai pēc tam vītu vainagus."

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Stāsta Maiga Friess (dz. Buša) – mūsu ģimenes bēgļu gaitas sākās 1944. gada vasarā, kad es septiņi gadu vecumā ar tēvu Kārli Bušu, Branku ķieģeļu fabrikas "Spartaks” vadītāju, un mammu Anastāsiju Bušu atstājām Jelgavu, lai izbēgtu Padomju Savienības armijai. Nonācām pie radiem Salacgrīvā, bet drīz vien bija jāturpina bēgšana. Zirgu pajūgos aizbraucām uz Liepāju un 1944. gada rudenī no turienes ar kuģi uz...

Anotācija: Bērnu rinda pie Latvijas ģerboņa Lādes nometnē (angļu zonā) 1946. gada vasarā. Ģerboni uz zemes darināja nometnes mākslinieki un darbinieki, un tas atradās pie oficiālajiem ieejas vārtiem. Fonā koka baraka. No kreisās: ceturtā Maiga Buša (pr. Friess), sestais? Lepše, septītā Lilija Lepše.

Anotācija: Jauna sieviete ar mācītāju savās iesvētībās Ventorfas nometnē (angļu zonā). Sieviete ir ģērbusies gaišā kleitā, viņai rokās ir ziedi un dokumenti. Mācītājs ir ģērbies amata tērpā, ar grāmatu rokās. Fonā ir altāris ar aizdegtām svecēm, virs tā ir altārglezna. No kreisās: Dagmāra Kurmiņa un Edgars Lange.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Savas bēgļu gaitas sāku 1944. gada 27. jūnijā, kad atstājām Jaunjelgavu un pārbraucām uz Vidzemi. Bēgšana tālāk sākās pēc 18. septembra, kad Jaunjelgavu ieņem krievu karaspēks. Braucot kopā ar saimnieku no Sērenes pagasta, nonācām Kurzemē pie Durbes ezera. Liepājā iebraucām decembŗa sākumā un izcietām daudzus krievu uzlidojumus un bumbošanu. No Liepājas izbraucām Ziemassvētku vakarā un Gotenehafenā iebraucām...

Anotācija: Iesvētes mācību stundā Emdenes nometnē (angļu zonā). Cilvēku grupa trīs rindās pie ķieģeļu ēkas stūra; fonā divi logi. Priekšā sēž, no kreisās: Ausma Iše, Valda Blūma, Pēteris Nesaule (mācītājs), Izolde Druvklane un Vilma Knospe. Aizmugurē ir redzami: Roberts Ozoliņš, Ivars Dombrovskis, Osvalds Blauss, Jānis Lipiņš un Uldis Zaķis.

Anotācija: Trīs mācītāji pie altāra profesora Kārļa Kundziņa atvadīšanās pasākumā Ventorfas nometnē (angļu zonā). Visi trīs ir ģērbušies mācītāja amata tērpā. Fonā ir baznīcas altāris ar aizdegtām svecēm, ziediem vāzēs un altārgleznu ar krustu. No kreisās: Edgars Lange, Kārlis Kundziņš (ar ziediem rokās, saka pateicības vārdus), nezināms.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Stāsta Maiga Friess (dz. Buša) – mūsu ģimenes bēgļu gaitas sākās 1944. gada vasarā, kad es septiņi gadu vecumā ar tēvu Kārli Bušu, Branku ķieģeļu fabrikas "Spartaks” vadītāju, un mammu Anastāsiju Bušu atstājām Jelgavu, lai izbēgtu Padomju Savienības armijai. Nonācām pie radiem Salacgrīvā, bet drīz vien bija jāturpina bēgšana. Zirgu pajūgos aizbraucām uz Liepāju un 1944. gada rudenī no turienes ar kuģi uz...

Anotācija: Latviešu tautskolas skolēni kopējās skolas pusdienās Lādes nometnē (angļu zonā) 1945.–1946. gadā. Bērni sēž ap galdu, sķīvji ar ēdienu galda vidū, trīs pieaugušie stāv galda galā aiz bērniem. Pie galda kreisajā pusē sēž, no kreisās: pirmais ? Tiltiņš, otrais ? Tiltiņš, ceturtā Maiga Buša (pr. Friess). Galda galā stāv, otrā no kreisās: ? Kovaļenko.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Stāsta Maiga Friess (dz. Buša) – mūsu ģimenes bēgļu gaitas sākās 1944. gada vasarā, kad es septiņi gadu vecumā ar tēvu Kārli Bušu, Branku ķieģeļu fabrikas "Spartaks” vadītāju, un mammu Anastāsiju Bušu atstājām Jelgavu, lai izbēgtu Padomju Savienības armijai. Nonācām pie radiem Salacgrīvā, bet drīz vien bija jāturpina bēgšana. Zirgu pajūgos aizbraucām uz Liepāju un 1944. gada rudenī no turienes ar kuģi uz...

Anotācija: Divas sievietes ar bērniem sēž starpbrīdī uz sola pie skolas barakas Lādes nometnē (angļu zonā). No kreisās: pirmā Lilija Lepše, otrais nezināms (sēž klēpī L. Lepšei), trešā Rasma Avota, ceturtā Maiga Buša (pr. Friess).

Anotācija: Ekumēniskā dievkalpojuma ievada liturģija piecu mācītāju izpildījumā Ventorfas nometnē (angļu zonā). Mācītāji ir ģērbušies amata tērpos, trim rokās ir grāmatas. Aizmugurē ir devas zemas egles, aizdegtas sveces un baznīcas altārglezna. No kreisās: ? Dilys (lietuvietis), ? Vaharo (igaunis), ? Meisters (latvietis), ? Vēdzele (latvietis), Edgars Lange (latvietis).

Anotācija: Mācītājs Kārlis Būmanis saka uzrunu 18. novembra svinīgajā aktā Ventorfas nometnē (angļu zonā). Vīrietis stāv uz zema paaugstinājuma kreisajā pusē, uz kura ir krēsls un galds ar aizdegtām svecēm, ziediem vāzēs un mazu Latvijas karogu. Kreisajā pusē ir ar meijām izdekorēta skatuve. Uz tās uz paaugstinājuma ir novietots Latvijas ģerbonis.

Anotācija: Latviešu baznīcas iekšskats pļaujas svētku rotā Ventorfas nometnē (angļu zonā). Kreisajā pusē ir kancele, vidū ir altāris, kreisajā pusē ir klavieres. Altāris ir dekorēts ar galdautu, uz kura ir krusts. Uz altāra ir aizdegtas sveces svečturos un ziedi vāzēs. Virs altāra ir glezna ar uzzīmētu krustu. Priekšā ir redzamas tukšas krēslu rindas.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Man bija 5 ½ gadi, kad mēs atstājām Latviju. Pusstundas laikā mani vecāki sapakoja koferus, un mēs atstājām visu citu un nekad vairs neatgriezāmies. Mums pat nebija iespēja paziņot mūsu radiem. Daži, kuri bēga, apraka savus dārgumus un atslēgas dārzā, domādami, ka pēc kara viņi varēs atkal atgriezties, bet tā tas neiznāca. Mēs izbraucām no Liepājas ar kuģi 1944. gada novembrī un nonācām Dancigā. Tā ziema bija...

Anotācija: Šūšanas fabrika Memmingenē (amerikāņu zonā). Sievietes sēž pie šujmašīnām divās solu rindās. Labajā pusē, piektā: Lidija Stīvriņa. Par šo gadījumu Ludmila Stīvriņa atceras: "Šitā ir šūšanas fabrika, kur mamma strādāja un šuva pidžamus. Mamma arī mums pašiem šuva drēbes. Ja viņa saņēma lietotas drēbes, viņa no tām izšuva mums ļoti skaistas kleitas."

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Man bija 5 ½ gadi, kad mēs atstājām Latviju. Pusstundas laikā mani vecāki sapakoja koferus, un mēs atstājām visu citu un nekad vairs neatgriezāmies. Mums pat nebija iespēja paziņot mūsu radiem. Daži, kuri bēga, apraka savus dārgumus un atslēgas dārzā, domādami, ka pēc kara viņi varēs atkal atgriezties, bet tā tas neiznāca. Mēs izbraucām no Liepājas ar kuģi 1944. gada novembrī un nonācām Dancigā. Tā ziema bija...

Anotācija: Pēteris ? bērnībā savā dzimšanas dienā ar kliņģeri un dāvanām Memmingenes nometnē (amerikāņu zonā). Uz kliņģera ir aizdegtas sveces. Kreisajā pusē ir logs.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Man bija 5 ½ gadi, kad mēs atstājām Latviju. Pusstundas laikā mani vecāki sapakoja koferus, un mēs atstājām visu citu un nekad vairs neatgriezāmies. Mums pat nebija iespēja paziņot mūsu radiem. Daži, kuri bēga, apraka savus dārgumus un atslēgas dārzā, domādami, ka pēc kara viņi varēs atkal atgriezties, bet tā tas neiznāca. Mēs izbraucām no Liepājas ar kuģi 1944. gada novembrī un nonācām Dancigā. Tā ziema bija...

Anotācija: Popovu un Stīvriņu ģimenes Jura Popova kristību dienā Valkas nometnē Nirnbergā (amerikāņu zonā). Fonā dzīvžogs. No kreisās: Juris Popovs, Lidija Stīvriņa, Ludmila Stīvriņa, ? Popovs, ? Popova, Lidija Popova. Par šo gadījumu Ludmila Stīvriņa atceras: "Mēs fotografējāmies Jurīša Popova kristību dienā. Mamma viņam bija izšuvusi kristības apģērbu."

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Savas bēgļu gaitas sāku 1944. gada 27. jūnijā, kad atstājām Jaunjelgavu un pārbraucām uz Vidzemi. Bēgšana tālāk sākās pēc 18. septembra, kad Jaunjelgavu ieņem krievu karaspēks. Braucot kopā ar saimnieku no Sērenes pagasta, nonācām Kurzemē pie Durbes ezera. Liepājā iebraucām decembŗa sākumā un izcietām daudzus krievu uzlidojumus un bumbošanu. No Liepājas izbraucām Ziemassvētku vakarā un Gotenehafenā iebraucām...

Anotācija: Laukums un vairākstāvu mūra ēkas Emdenes nometnē (angļu zonā) 1949. gada vasarā. Plašs, tukšs laukums; laukuma tālajā galā, kreisajā pusē, uz auklas karājas izžauta veļa. Aiz tās ir koku rinda. Labajā pusē ir bloka māja Nr. 4, kurā bija nometnes administrācija un latviešu skola.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Man bija 5 ½ gadi, kad mēs atstājām Latviju. Pusstundas laikā mani vecāki sapakoja koferus, un mēs atstājām visu citu un nekad vairs neatgriezāmies. Mums pat nebija iespēja paziņot mūsu radiem. Daži, kuri bēga, apraka savus dārgumus un atslēgas dārzā, domādami, ka pēc kara viņi varēs atkal atgriezties, bet tā tas neiznāca. Mēs izbraucām no Liepājas ar kuģi 1944. gada novembrī un nonācām Dancigā. Tā ziema bija...

Anotācija: Popovu ģimenes bērni dēla kristību dienā Valkas nometnē Nirnbergā (amerikāņu zonā). Fonā ēkas ieeja. No kreisās: Juris Popovs, Lidija Popova.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Man bija 5 ½ gadi, kad mēs atstājām Latviju. Pusstundas laikā mani vecāki sapakoja koferus, un mēs atstājām visu citu un nekad vairs neatgriezāmies. Mums pat nebija iespēja paziņot mūsu radiem. Daži, kuri bēga, apraka savus dārgumus un atslēgas dārzā, domādami, ka pēc kara viņi varēs atkal atgriezties, bet tā tas neiznāca. Mēs izbraucām no Liepājas ar kuģi 1944. gada novembrī un nonācām Dancigā. Tā ziema bija...

Anotācija: Popovu ģimene dēla kristību dienā Valkas nometnē Nirnbergā (amerikāņu zonā). Redzami tēvs, māte un divi bērni. Popovu ģimene dzīvoja blakus Stīvriņu ģimenei. Bērni, no kreisās: Juris Popovs un Lidija Popova.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Man bija 5 ½ gadi, kad mēs atstājām Latviju. Pusstundas laikā mani vecāki sapakoja koferus, un mēs atstājām visu citu un nekad vairs neatgriezāmies. Mums pat nebija iespēja paziņot mūsu radiem. Daži, kuri bēga, apraka savus dārgumus un atslēgas dārzā, domādami, ka pēc kara viņi varēs atkal atgriezties, bet tā tas neiznāca. Mēs izbraucām no Liepājas ar kuģi 1944. gada novembrī un nonācām Dancigā. Tā ziema bija...

Anotācija: Cilvēku grupa pie mantām pie Neietingas nometnes (amerikāņu zonā). Priekšā trīs vīri sēž uz kastes, kreisajā pusē stāv sieviete. Aizmugurē stāv divi vīri. Priekšā, no kreisās: ? Briedis, ? Briedis (ārsts), nezināms, Pēteris Vansovičs. Aizmugurē ir redzams ? Šīmanis. Par šo gadījumu Ludmila Stīvriņa atceras: "Mēs dzīvojām Neietingā, un es gāju skolā Altetingā. Šinī bildē, kura ir Neietinga nometnes priekšā, daktera Briedis kundze stāv blakus viņas vīram. Šīmaņ kungs ir aizmugurē, un Pēteris...

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Savas bēgļu gaitas sāku 1944. gada 27. jūnijā, kad atstājām Jaunjelgavu un pārbraucām uz Vidzemi. Bēgšana tālāk sākās pēc 18. septembra, kad Jaunjelgavu ieņem krievu karaspēks. Braucot kopā ar saimnieku no Sērenes pagasta, nonācām Kurzemē pie Durbes ezera. Liepājā iebraucām decembŗa sākumā un izcietām daudzus krievu uzlidojumus un bumbošanu. No Liepājas izbraucām Ziemassvētku vakarā un Gotenehafenā iebraucām...

Anotācija: Mazpulcēni uzrok savus dārzus Rotenburgas nometnē (Vimmē, angļu zonā). Aizmugurē trīs vīrieši sarunājas, aiz viņiem ir laukums un vienstāvu koka ēkas.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Man bija 5 ½ gadi, kad mēs atstājām Latviju. Pusstundas laikā mani vecāki sapakoja koferus, un mēs atstājām visu citu un nekad vairs neatgriezāmies. Mums pat nebija iespēja paziņot mūsu radiem. Daži, kuri bēga, apraka savus dārgumus un atslēgas dārzā, domādami, ka pēc kara viņi varēs atkal atgriezties, bet tā tas neiznāca. Mēs izbraucām no Liepājas ar kuģi 1944. gada novembrī un nonācām Dancigā. Tā ziema bija...

Anotācija: Bērnudārza bērni launaga laikā Altetingā (amerikāņu zonā). Bērni sēž abās galda pusēs. Uz galda ir dzērienu krūzes un trauki ar ēdienu. Galda galā stāv divas sievietes. Labajā galda pusē, pirmā no labās: Ludmila Stīvriņa. Galda galā stāv Ņina Visockis (gaišā apģērbā). Par šo gadījumu Ludmila Stīvriņa atceras: "Es esmu pirmā labā pusē. Mana tante Ņina Visockis, onkuļa Brencis māsa, stāv galda galā. Mēs šeit ēdam launagu – cepumus un dzērienu."

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "1944. septembrī, frontei tuvojoties, vecākais brālis Artūrs pārliecināja tēvu Kārli doties bēgļu gaitās ar mani 14 g., māsu 28 g. un brāli Dzintaru 11 g. Zirgu pajūgos nonācām līdz Liepājai, bet tālāk 1944. gada novembrī bija jādodas ar kuģi uz Dancigu. Vācijā mūsu ģimeni sūtīja uz vairākām bēgļu nometnēm, beidzot nonākot Braunšveigas pilsētā, kur priekš bēgļu dzīvošanas iztīrīja vecus kavalērijas zirgu...

Anotācija: Trīs draudzenes pie mūra ēkas Sengvardenē (angļu zonā). No kreisās: Ligita Sproģe (pr. Kalēja), Anna Mālders un Regīna Vasers.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "1944. septembrī, frontei tuvojoties, vecākais brālis Artūrs pārliecināja tēvu Kārli doties bēgļu gaitās ar mani 14 g., māsu 28 g. un brāli Dzintaru 11 g. Zirgu pajūgos nonācām līdz Liepājai, bet tālāk 1944. gada novembrī bija jādodas ar kuģi uz Dancigu. Vācijā mūsu ģimeni sūtīja uz vairākām bēgļu nometnēm, beidzot nonākot Braunšveigas pilsētā, kur priekš bēgļu dzīvošanas iztīrīja vecus kavalērijas zirgu...

Anotācija: Ligita Sproģe (pr. Kalēja) pie mūra ēkas Sengvardenē (angļu zonā) 1949. gada rudenī. Jauniete ir ģērbusies mētelī, ar ieveidotiem matiem.