Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Man bija tikai 3 gadi, kad mēs uzsākām Bērziņu ģimenes trimdas gaitas. Es domāju, ka tas bija 1944. gada vēlu rudenī, kad vienā naktī vācu karavīri ienāca mūsu mājās Rīgā un teica, kad mums 24 stundu laikā jābūt uz ostu, jeb viņi visus nošaus. Uz kaŗa beigām vācieši vāca visus darbam derīgos cilvēkus. Sapratām, kad jābrauc prom. Man atļāva paņemt tikai divas mazas koka lellītes un vienu gumijas sunīti. Vecāki...

Anotācija: Silvija Bērziņa (pr. Martin) stāv pie skujkoka krūma netālu no Minhenes caurbraukšanas nometnes (amerikāņu zonā), pirms došanās uz ASV. Jauna meitene bizēs, tumšā mētelī un ar rokassomu.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Es, Rūda Stūris (dz. Paegle), esmu vidzemniece, dzimusi 1933. gadā Līzuma pagastā, Cēsu apriņķī, vecāku mājā, kur arī pavadīju savu bērnību. Latviju atstājām 1944. gada 23. oktobrī no Ventspils kuģī kopā ar vācu ievainotiem karavīriem uz Dancigu (tagad Gdansk). Dancigā burzmā ievērojām, ka viena dāma nes uz muguras piena kannu un dēliņš sēdēja uz kannas. Kundzei blakus pavecs vīrs. Lai tiktu ātrāk uz priekšu...

Anotācija: Ausekļa ģimnāzijas audzēkņi un skolotāji Hohfeldes nometnē Augsburgā (amerikāņu zonā). Liela cilvēku grupa vairākās rindās mūra ēkas logu priekšā. Labajā pusē uz sienas ir skaitlis "31".

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Man bija tikai 3 gadi, kad mēs uzsākām Bērziņu ģimenes trimdas gaitas. Es domāju, ka tas bija 1944. gada vēlu rudenī, kad vienā naktī vācu karavīri ienāca mūsu mājās Rīgā un teica, kad mums 24 stundu laikā jābūt uz ostu, jeb viņi visus nošaus. Uz kaŗa beigām vācieši vāca visus darbam derīgos cilvēkus. Sapratām, kad jābrauc prom. Man atļāva paņemt tikai divas mazas koka lellītes un vienu gumijas sunīti. Vecāki...

Anotācija: Pamatskolas 3. klases skolēni ar klases audzinātāju pie skolas vienstāvu koka barakas Veidenes nometnē (amerikāņu zonā). Bērni trīs rindās stāv uz kāpnēm barakas priekšā; skolotāja stāv trešās rindas vidū. Aizmugurē ir redzama barakas ieeja un divi logi; fonā aiz barakas ir mežs. Pirmajā rindā, otrā no kreisās: Milda Melderis. Otrajā rindā, no kreisās: otrā Silvija Bērziņa (pr. Martin), piektā Ināra Gulbis un sestā Silvija Grauziņa.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Uldis Siliņš, dzimis 1930. g. 26. janvārī, Rīgā, aktieris, dramaturgs, kultūrvēsturnieks, žurnālists, TZO virsnieks, sācis bēgļa gaitas 1944. g., krievu frontei tuvojoties Carnikavai. Pēc pāris mēnešu uzturēšanās Gudeniekos kopā ar ģimeni devies uz Liepāju un no turienes ar kuģi uz Dancigu, tālāk uz Gotenhafenu, Parchimu un Voosmeru Pomerānijā. Kara beigās racis tranšejas Štetinas piefrontē. Pēc kaŗa beigām...

Anotācija: Metāla zvans Altgarges nometnē (angļu zonā). Zvans ir nostiprināts uz koka staba. Fonā ir mežs.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Es, Rūda Stūris (dz. Paegle), esmu vidzemniece, dzimusi 1933. gadā Līzuma pagastā, Cēsu apriņķī, vecāku mājā, kur arī pavadīju savu bērnību. Latviju atstājām 1944. gada 23. oktobrī no Ventspils kuģī kopā ar vācu ievainotiem karavīriem uz Dancigu (tagad Gdansk). Dancigā burzmā ievērojām, ka viena dāma nes uz muguras piena kannu un dēliņš sēdēja uz kannas. Kundzei blakus pavecs vīrs. Lai tiktu ātrāk uz priekšu...

Anotācija: Bērnu svētku koris Hohfeldes nometnē Augsburgā (amerikāņu zonā). Bērnu grupa formastērpos un tautastērpos. Aizmugurē stāv citi cilvēki. Fonā labajā pusē ir nometnes mūra ēka.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Rozes ģimene (Ernests un Lūcija, un viņu bērni Uldis, Māris un leva) uzsāka bēgļu gaitas 1944. g. jūlijā pēc Padomju uzbrukuma Jelgavai, kur Ernests strādāja kā profesors Mežkopības fakultātē, Lauksaimniecības Akadēmijā. Ģimene ceļoja ar kājām, pa daļai Padomju armijas aizmugurē, un sekoja meža takām, kas bija pazīstamas Ernestam. Viņi sasniedza tēva lauku mājas Pakuļos, Zentenes pagastā, Kurzemē. Šeit ģimene...

Anotācija: Laukums un vienstāvu barakas Junkersa nometnē Kaselē (amerikāņu zonā) 1948. gada vasarā. Laukuma vidū ir masts ar plīvojošu karogu galā. Pa laukumu pastaigājas vairāki cilvēki. Labajā apakšējā stūrī ir redzams nometnes peldbaseins. Fonā ir mežs. Foto autors: Uldis Roze. Par šo gadījumu Uldis Roze stāsta: "Priekšplānā ir nometnes centrālais laukums, kur notika daudz kopējie pasākumi. Sporta sacensības, skautu nometne, Līgo vakars, utt. Mēs dzīvojām vienā no 23 vienstāvu barakām. Baraka pa labi...

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Silva B. Zariņa (dz. Pankare). Es (9) ar savu mammu Austru un trīs gadu veco māsu Astrīdu izbraucām ar kuģi no Rīgas 1944. gada oktobra sākumā, īsi pirms Rīgas okupēšanas. Mans tēvs bija leģionā un krita 1945. gada februārī Pommerānijā. Pēc īsas kaušanās ar blaktīm Frankfurtes (pie Oderas) bēgļu nometnē jau 1944. gada beigās mēs nonācām Bernsenes nometnē. Līdz kaŗa beigām mātei bija jāstrādā Vācijas kaŗa...

Anotācija: Silva Pankare (pr. Zariņa) ar melnu trusi rokās Špakenbergā pie Gēsthahtas (angļu zonā). Jauniete tumšās drēbēs, bet gaišu lenti matos ir atbalstījusies pret gaišu koka sienu.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Silva B. Zariņa (dz. Pankare). Es (9) ar savu mammu Austru un trīs gadu veco māsu Astrīdu izbraucām ar kuģi no Rīgas 1944. gada oktobra sākumā, īsi pirms Rīgas okupēšanas. Mans tēvs bija leģionā un krita 1945. gada februārī Pommerānijā. Pēc īsas kaušanās ar blaktīm Frankfurtes (pie Oderas) bēgļu nometnē jau 1944. gada beigās mēs nonācām Bernsenes nometnē. Līdz kaŗa beigām mātei bija jāstrādā Vācijas kaŗa...

Anotācija: Meiteņu vingrošanas klases skolotāja ar skolniecēm Špakenbergas nometnē pie Gēsthahtas (angļu zonā). Astoņpadsmit jaunietes divās rindās sporta laukumā; pirmā rinda tup uz ceļiem. Aizmugurē ir gaišs stabs. Pirmās rindas vidū ir redzama Brigita Ūdre. Aizmugurē, otrā no kreisās puses: Silva Pankare (pr. Zariņa).

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Mūsu ģimene dzīvoja Hochfeldas nometnē Augsburgā no 1945. gada oktobra līdz 1949. gada jūniijam. Mēs dzīvojām otrā stāvā četru istabu dzīvoklī. Kara laikā dzīvokļi bija lietoti priekš darbniekiem un viņu ģimenēm no "Messerschmit" lidmašīnu fabrikas. Dzīvoklī kopā dzīvoja desmit cilvēki – Ronimois kungs ar savu sievu, Didriķis Ohaks, Lidija Ohaks, trīs dēli Uldis Ohaks, Dainis Ohaks un Miervaldis Ohaks, Didriķa...

Anotācija: Sudrabkalis strādā darbnīcā Hohfeldes nometnē Augsburgā (amerikāņu zonā). Vīrietis pie darbgalda, iespējams, pūš ar mazu, tievu cauruli ugunī. Aizmugurē uz galda ir kaste, bundža un citi priekšmeti.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Silva B. Zariņa (dz. Pankare). Es (9) ar savu mammu Austru un trīs gadu veco māsu Astrīdu izbraucām ar kuģi no Rīgas 1944. gada oktobra sākumā, īsi pirms Rīgas okupēšanas. Mans tēvs bija leģionā un krita 1945. gada februārī Pommerānijā. Pēc īsas kaušanās ar blaktīm Frankfurtes (pie Oderas) bēgļu nometnē jau 1944. gada beigās mēs nonācām Bernsenes nometnē. Līdz kaŗa beigām mātei bija jāstrādā Vācijas kaŗa...

Anotācija: Trīs smaidošas pusaudzes no 4. mājas stāv pie sienas Špakenbergā pie Gēsthahtas (angļu zonā). Viena meitene ir ģērbusies gaišā kleitā, cita rūtainā kleitā, bet pēdējā – tumšā kleitā. Trešā no kreisās: Silva Pankare (pr. Zariņa). Par šo gadījumu Silva Zariņa (dz. Pankare) stāsta: "Toreiz mēs vēl par puikām daudz nedomājām."

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Mūsu ģimene dzīvoja Hochfeldas nometnē Augsburgā no 1945. gada oktobra līdz 1949. gada jūniijam. Mēs dzīvojām otrā stāvā četru istabu dzīvoklī. Kara laikā dzīvokļi bija lietoti priekš darbniekiem un viņu ģimenēm no "Messerschmit" lidmašīnu fabrikas. Dzīvoklī kopā dzīvoja desmit cilvēki – Ronimois kungs ar savu sievu, Didriķis Ohaks, Lidija Ohaks, trīs dēli Uldis Ohaks, Dainis Ohaks un Miervaldis Ohaks, Didriķa...

Anotācija: Didriķis Ohaks pie galda taisa rotaslietas Hohfeldes nometnē Augsburgā (amerikāņu zonā) zeltkaļa mācību laikā. Uz galda ir dažādi darbarīki. Fonā ir pakārts tumšs apģērbs; abajā pusē ir logs.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Mūsu ģimene dzīvoja Hochfeldas nometnē Augsburgā no 1945. gada oktobra līdz 1949. gada jūniijam. Mēs dzīvojām otrā stāvā četru istabu dzīvoklī. Kara laikā dzīvokļi bija lietoti priekš darbniekiem un viņu ģimenēm no "Messerschmit" lidmašīnu fabrikas. Dzīvoklī kopā dzīvoja desmit cilvēki – Ronimois kungs ar savu sievu, Didriķis Ohaks, Lidija Ohaks, trīs dēli Uldis Ohaks, Dainis Ohaks un Miervaldis Ohaks, Didriķa...

Anotācija: Latviešu amatnieku savienības komiteja Hohfeldes nometnē Augsburgā (amerikāņu zonā). Pieci cilvēki pie darba galda, kas ir noklāts ar dokumentiem un rakstāmpiederumiem. Vienai sievietei priekšā ir rakstāmmašīna. Četri cilvēki sēž, viens vīrietis stāv kājās. Fonā pie sienas ir plakāti ar diagrammām.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Silva B. Zariņa (dz. Pankare). Es (9) ar savu mammu Austru un trīs gadu veco māsu Astrīdu izbraucām ar kuģi no Rīgas 1944. gada oktobra sākumā, īsi pirms Rīgas okupēšanas. Mans tēvs bija leģionā un krita 1945. gada februārī Pommerānijā. Pēc īsas kaušanās ar blaktīm Frankfurtes (pie Oderas) bēgļu nometnē jau 1944. gada beigās mēs nonācām Bernsenes nometnē. Līdz kaŗa beigām mātei bija jāstrādā Vācijas kaŗa...

Anotācija: Pamatskolas bērni stāv pie koka barakas Bernsenes nometnē (angļu zonā) 1945. gada rudenī. Bērni stāv divās rindās; lielākā daļa ir meiteņu, aizmugurē ir pāris zēni. Fonā pie ēkas ieejas ir divas sievietes; ieejai kreisajā pusē ir divi logi. Priekšā, sestā no kreisās: Silva Pankare (pr. Zariņa; blonda meitene ar rūtainiem svārkiem).

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Mūsu ģimene dzīvoja Hochfeldas nometnē Augsburgā no 1945. gada oktobra līdz 1949. gada jūniijam. Mēs dzīvojām otrā stāvā četru istabu dzīvoklī. Kara laikā dzīvokļi bija lietoti priekš darbniekiem un viņu ģimenēm no "Messerschmit" lidmašīnu fabrikas. Dzīvoklī kopā dzīvoja desmit cilvēki – Ronimois kungs ar savu sievu, Didriķis Ohaks, Lidija Ohaks, trīs dēli Uldis Ohaks, Dainis Ohaks un Miervaldis Ohaks, Didriķa...

Anotācija: Bērnudārza bērni pie gara galda nodarbojas ar rokdarbiem Hohfeldes nometnē Augsburgā (amerikāņu zonā). Uz galda ir redzamas papīra lapas. Aiz galda gar ēkas sienu kreisajā pusē sēž sieviešu rinda. Ir redzami divi ēkas logi. Pie galda kreisajā pusē ir redzami: Dainis Ohaks, Uldis Ohaks un Miervaldis Ohaks.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Mūsu ģimene dzīvoja Hochfeldas nometnē Augsburgā no 1945. gada oktobra līdz 1949. gada jūniijam. Mēs dzīvojām otrā stāvā četru istabu dzīvoklī. Kara laikā dzīvokļi bija lietoti priekš darbniekiem un viņu ģimenēm no "Messerschmit" lidmašīnu fabrikas. Dzīvoklī kopā dzīvoja desmit cilvēki – Ronimois kungs ar savu sievu, Didriķis Ohaks, Lidija Ohaks, trīs dēli Uldis Ohaks, Dainis Ohaks un Miervaldis Ohaks, Didriķa...

Anotācija: Ohaku ģimene ar radiniekiem saulainā dienā sēž zālē Hohfeldes nometnē Augsburgā (amerikāņu zonā) pirms izceļošanas uz ASV. Bērni, vecāki, vectēvs un divas vecmāmiņas. Attēlā ir redzami: Didriķis Ohaks, Malvīna Šīrons, Krišis Zaļkalns, Uldis Ohaks, Miervaldis Ohaks, Dainis Ohaks, Arnis Ohaks un Lidija Ohaks. Fonā ir liela pļava ar dažiem gājējiem. Kreisajā pusē, kā arī tālumā ir redzamas vairākstāvu mūra ēkas.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Mūsu ģimene dzīvoja Hochfeldas nometnē Augsburgā no 1945. gada oktobra līdz 1949. gada jūniijam. Mēs dzīvojām otrā stāvā četru istabu dzīvoklī. Kara laikā dzīvokļi bija lietoti priekš darbniekiem un viņu ģimenēm no "Messerschmit" lidmašīnu fabrikas. Dzīvoklī kopā dzīvoja desmit cilvēki – Ronimois kungs ar savu sievu, Didriķis Ohaks, Lidija Ohaks, trīs dēli Uldis Ohaks, Dainis Ohaks un Miervaldis Ohaks, Didriķa...

Anotācija: Cilvēku grupa pie mūra ēkas stūra Zigurda Reineka un Zentas Reineks iesvētību dienā Haunštetenes nometnē Augsburgā (amerikāņu zonā) 1948 gada vasarā. Priekšā uz zemes sēž bērni, otrajā rindā uz krēsiem sēž vīrietis un sieviete, pārējie cilvēki stāv aizmugurē. Vairākiem cilvēkiem rokās ir ziedu pušķi. Fonā pa ēkas pirmā stāva logu kreisajā pusē skatās sieviete. Pirmajā rindā, no kreisās: Uldis Ohaks, Dainis Ohaks, Irēna Reineks un Miervaldis Ohaks. Otrajā rindā, no kreisās: Elvīra Reineks un...

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Dzimusi Selga Stārķis 8. oktobrī 1942. g. Rīgā. Atstāju Latviju 1944. g. 10. oktobrī no Liepājas ostas ar māti Ilonu un viņas māti Emīliju Lasmanis – manu Omammu. No sākuma bijām Hanoverā, kur bumbas bieži krita naktī uz dzelzceļa, tur pavadījām daudz naktis pagrabā. Ilona dabūja mums bēniņu istabu Vicenbruhā, kur klusāki. Pēc kaŗa mēs tikām ievietoti nometnē Cellē barakās. Tēvs Edgars tur mums pievienojās un...

Anotācija: Edgara Stārķa portrets (angļu zonā) pases fotogrāfijai un izceļošanai uz Austrāliju. Pusmūža vīrietis tuvplānā, uzvalkā un kaklasaitē.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Dzimusi Selga Stārķis 8. oktobrī 1942. g. Rīgā. Atstāju Latviju 1944. g. 10. oktobrī no Liepājas ostas ar māti Ilonu un viņas māti Emīliju Lasmanis – manu Omammu. No sākuma bijām Hanoverā, kur bumbas bieži krita naktī uz dzelzceļa, tur pavadījām daudz naktis pagrabā. Ilona dabūja mums bēniņu istabu Vicenbruhā, kur klusāki. Pēc kaŗa mēs tikām ievietoti nometnē Cellē barakās. Tēvs Edgars tur mums pievienojās un...

Anotācija: Edgars Stārķis ar bērniem Zēdorfas nometnē (angļu zonā). Priekšā sēž vīrietis ar mazu bērnu blakus. Aizmugurē kreisajā pusē stāv maza meitene. Fonā uz lauka izklaidus aug vairāki koki; tālumā ir vienstāvu koka barakas. Priekšā, no kreisās: Udo Stārķis un Edgars Stārķis. Aizmugurē stāv: Selga Stārķis (pr. Pešudovs).

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Mūsu ģimene dzīvoja Hochfeldas nometnē Augsburgā no 1945. gada oktobra līdz 1949. gada jūniijam. Mēs dzīvojām otrā stāvā četru istabu dzīvoklī. Kara laikā dzīvokļi bija lietoti priekš darbniekiem un viņu ģimenēm no "Messerschmit" lidmašīnu fabrikas. Dzīvoklī kopā dzīvoja desmit cilvēki – Ronimois kungs ar savu sievu, Didriķis Ohaks, Lidija Ohaks, trīs dēli Uldis Ohaks, Dainis Ohaks un Miervaldis Ohaks, Didriķa...

Anotācija: Tēvs ar trīs maziem dēliem stumj koka ratus ar svaiga piena kannām no centrālās noliktavas uz pārtikas izdalīšanas punktu Hohfeldes nometnē Augsburgā (amerikāņu zonā) 1947. gada ziemā. Iela ir apsnigusi. Fonā ir vairākas ēkas, arī ēku drupas. No kreisās: Miervaldis Ohaks, Dainis Ohaks, Uldis Ohaks un Didriķis Ohaks.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Farmācijas” darbinieki no Rīgas izbrauca kopā un nonāca "Siedlung” barakās pie Gebersdorfa ciemā apmēram 2 km no Firtas, kur sagaidīja kaŗa beigas un dzīvoja, līdz kamēr UNRRA viņus pārcēla uz Mercfeldas DP nometni. Karš bija beidzies,"Siedlung" bēgļu nometne Gebersdorfā pie Firtas nonāca amerikāņu militārā pārvaldē. 1946. gada rudenī, kad dīpīši tika pārcelti uz Valkas DP nometni, nometnei vēl apkārt bija...

Anotācija: Koristi tautastērpos ar Latvijas karogiem dodas garā svētku gājienā Dziesmu dienā Fišbahas nometnē (amerikāņu zonā). Dziesmu diena notika pirmo vispārīgo latviešu dziesmu svētku 75 gadu atcerei. Gājienā vairāki vīrieši nes koru zīmes; uz tuvākās zīmes ir rakstīts: "...SBURGA / FELDA" (iespējams, koris ir no Hohfeldes nometnes Augsburgā), uz citas zīmes ir rakstīts: "AUSMA / KLEINKETZ" (koris "Ausma" no Ausmas nometnes Kleinkecā). Fonā, tālumā, ir vienstāvu koka barakas un mežs.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Prauliņu ģimenes bēgļu gaitas 1944-1950. Prauliņu ģimenes (Ernesta + Mildas, ar meitām Rutu un Maiju) bēgļu gaitas sākas 1944. g. vasaras beigās, kad Sarkana Armija tuvojas Rīgai. Nerealizējas cerības bēgt uz Zviedriju, bet radās iespēja tikt uz vācu kuģa, kas Rīgu atstāja 7. oktobrī. Tas bija gandrīz pēdējais moments – vācieši evakuējās no Rīgas 10. oktobrī. Pārpildītais kuģis nakts braucienā noveda mūs...

Anotācija: Ģimnāzijas jauniešu grupa no Frīdrihsortas nometnes Ķīlē (angļu zonā) vairākās rindās stāv uz apsnigušām trepēm. Daļa jauniešu ir atbalstījušies pret margu labajā pusē; aiz tās ir redzams apsnidzis lauks. Otrajā rindā, no labās: pirmā Rūta Prauliņa un otrā Maija Prauliņa.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Farmācijas” darbinieki no Rīgas izbrauca kopā un nonāca "Siedlung” barakās pie Gebersdorfa ciemā apmēram 2 km no Firtas, kur sagaidīja kaŗa beigas un dzīvoja, līdz kamēr UNRRA viņus pārcēla uz Mercfeldas DP nometni. Karš bija beidzies,"Siedlung" bēgļu nometne Gebersdorfā pie Firtas nonāca amerikāņu militārā pārvaldē. 1946. gada rudenī, kad dīpīši tika pārcelti uz Valkas DP nometni, nometnei vēl apkārt bija...

Anotācija: Skatītāji Dziesmu dienā Fišbahas nometnē (amerikāņu zonā). Dziesmu diena notika pirmo vispārīgo latviešu dziesmu svētku 75 gadu atcerei. Liela cilvēku publika daudzās rindās, ar ejām pa vidu.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Farmācijas” darbinieki no Rīgas izbrauca kopā un nonāca "Siedlung” barakās pie Gebersdorfa ciemā apmēram 2 km no Firtas, kur sagaidīja kaŗa beigas un dzīvoja, līdz kamēr UNRRA viņus pārcēla uz Mercfeldas DP nometni. Karš bija beidzies,"Siedlung" bēgļu nometne Gebersdorfā pie Firtas nonāca amerikāņu militārā pārvaldē. 1946. gada rudenī, kad dīpīši tika pārcelti uz Valkas DP nometni, nometnei vēl apkārt bija...

Anotācija: Dziesmu dienas estrāde ar koristiem un diriģentu Fišbahas nometnē (amerikāņu zonā). Dziesmu diena notika pirmo vispārīgo latviešu dziesmu svētku 75 gadu atcerei. Koristi tautastērpos stāv kreisajā pusē, labajā pusē viņu priekšā uz paaugstinājuma stāv diriģents. Uz estrādes sienas kolonnas aiz diriģenta plīvo Latvijas karogs.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Prauliņu ģimenes bēgļu gaitas 1944-1950. Prauliņu ģimenes (Ernesta + Mildas, ar meitām Rutu un Maiju) bēgļu gaitas sākas 1944. g. vasaras beigās, kad Sarkana Armija tuvojas Rīgai. Nerealizējas cerības bēgt uz Zviedriju, bet radās iespēja tikt uz vācu kuģa, kas Rīgu atstāja 7. oktobrī. Tas bija gandrīz pēdējais moments – vācieši evakuējās no Rīgas 10. oktobrī. Pārpildītais kuģis nakts braucienā noveda mūs...

Anotācija: Četras draudzenes stāv dārzā Frīdrihsortas nometnē Ķīlē (angļu zonā) 1947. gada vasarā. Jaunietes apkampušās stāv kāpņu lejasdaļā. Aizmugurā ir akmeņains dārzs uz nogāzes. No kreisās: Maija Prauliņa, Lidija Kurciga, Mirdza Rone un Aijas Rone.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Farmācijas” darbinieki no Rīgas izbrauca kopā un nonāca "Siedlung” barakās pie Gebersdorfa ciemā apmēram 2 km no Firtas, kur sagaidīja kaŗa beigas un dzīvoja, līdz kamēr UNRRA viņus pārcēla uz Mercfeldas DP nometni. Karš bija beidzies,"Siedlung" bēgļu nometne Gebersdorfā pie Firtas nonāca amerikāņu militārā pārvaldē. 1946. gada rudenī, kad dīpīši tika pārcelti uz Valkas DP nometni, nometnei vēl apkārt bija...

Anotācija: Pamatskolas skolēni, ģērbušies mēteļos, garā kolonnā pāros pa divi iet uz dievkalpojumu Valkas nometnē Nirnbergā (amerikāņu zonā). Fonā ir vienstāvu koka baraka.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Prauliņu ģimenes bēgļu gaitas 1944-1950. Prauliņu ģimenes (Ernesta + Mildas, ar meitām Rutu un Maiju) bēgļu gaitas sākas 1944. g. vasaras beigās, kad Sarkana Armija tuvojas Rīgai. Nerealizējas cerības bēgt uz Zviedriju, bet radās iespēja tikt uz vācu kuģa, kas Rīgu atstāja 7. oktobrī. Tas bija gandrīz pēdējais moments – vācieši evakuējās no Rīgas 10. oktobrī. Pārpildītais kuģis nakts braucienā noveda mūs...

Anotācija: Prauliņu ģimenes pāris ar vecāko meitu pie savas vienstāvu koka barakas istabas loga Frīdrihsortas nometnē Ķīlē (angļu zonā). Tēvs, māte un meita stāv ēkas iekšā, logs ir atvērts. Labajā pusē ir aizvērts, rūtots logs. Abpus abiem logiem ir divi koka slēģi. No kreisās: Rūta Prauliņa, Ernests Prauliņš un Milda Prauliņa.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Prauliņu ģimenes bēgļu gaitas 1944-1950. Prauliņu ģimenes (Ernesta + Mildas, ar meitām Rutu un Maiju) bēgļu gaitas sākas 1944. g. vasaras beigās, kad Sarkana Armija tuvojas Rīgai. Nerealizējas cerības bēgt uz Zviedriju, bet radās iespēja tikt uz vācu kuģa, kas Rīgu atstāja 7. oktobrī. Tas bija gandrīz pēdējais moments – vācieši evakuējās no Rīgas 10. oktobrī. Pārpildītais kuģis nakts braucienā noveda mūs...

Anotācija: Prauliņu pāris ar jaunāko meitu pastaigas laikā netālu Frīdrihsortas nometnes Ķīlē (angļu zonā) 1947. gada vasarā. Kreisajā pusē ir betona aizsardzības tornis. Ķīle bija Lielvācijas kara flotes osta, tādēļ apkārtnē bija sabūvēti šādi torņi. Labajā pusē aug jauns bērzs, fonā ir krūmi. No kreisās: Milda Prauliņa, Maija Prauliņa un Ernests Prauliņš.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Farmācijas” darbinieki no Rīgas izbrauca kopā un nonāca "Siedlung” barakās pie Gebersdorfa ciemā apmēram 2 km no Firtas, kur sagaidīja kaŗa beigas un dzīvoja, līdz kamēr UNRRA viņus pārcēla uz Mercfeldas DP nometni. Karš bija beidzies,"Siedlung" bēgļu nometne Gebersdorfā pie Firtas nonāca amerikāņu militārā pārvaldē. 1946. gada rudenī, kad dīpīši tika pārcelti uz Valkas DP nometni, nometnei vēl apkārt bija...

Anotācija: Zēns ar kapli ravē dārzu mazpulku nodarbībās dārzniecības skolā Valkas nometnē Nirnbergā (amerikāņu zonā). Plašs dārzs. Aiz zēna dārza vidū iežogojumā staigā zosis (?).

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "1941. gada rudenī tēvs Pauls Alberts Spura, kādreizējais Latvijas Aizsargu organizācijas dalībnieks, uzzināja, ka Spuru ģimene bija uz saraksta nākošai izsūtīšanai uz Sibīriju. 1944. gada rudenī, austrumu frontei sabrūkot, Spuru ģimenei – tēvam Paulim, mātei Annai un man, padsmitniecei, – bija jāatstāj savs iemīļotais Vecmilgrāvis un jādodas uz Rīgas ostu, lai 3. oktobrī ar kuģi dotos bēgļu gaitās uz...

Anotācija: Memmingenes nometnes jauktais koris dodas gājienā dziesmu svētkos Fišbahā (amerikāņu zonā). Koristi ir ģērbušies tautastērpos; viņu priekšā soļo karognesējs ar Latvijas karogu. Aiz koristiem kreisajā pusē stāv skatītāji. Fonā ir mežs. Gājiena priekšā soļo, ceturtais no kreisās: Jānis Pālens (diriģents; ģērbies gaišā tautastērpā).

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Prauliņu ģimenes bēgļu gaitas 1944-1950. Prauliņu ģimenes (Ernesta + Mildas, ar meitām Rutu un Maiju) bēgļu gaitas sākas 1944. g. vasaras beigās, kad Sarkana Armija tuvojas Rīgai. Nerealizējas cerības bēgt uz Zviedriju, bet radās iespēja tikt uz vācu kuģa, kas Rīgu atstāja 7. oktobrī. Tas bija gandrīz pēdējais moments – vācieši evakuējās no Rīgas 10. oktobrī. Pārpildītais kuģis nakts braucienā noveda mūs...

Anotācija: Trīs jaunieši iesvētībās Frīdrihsortas nometnē Ķīlē (angļu zonā). Divi jaunekļi stāv uzvalkos, vidū stāv jauniete gaišā kleitā. Visi tur rokās ziedu pušķus. Fonā ir krūmāji ar ēku aizmugurē. No kreisās: Gunārs Grūbe, Ruta Prauliņa un Uldis Gosts.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Prauliņu ģimenes bēgļu gaitas 1944-1950. Prauliņu ģimenes (Ernesta + Mildas, ar meitām Rutu un Maiju) bēgļu gaitas sākas 1944. g. vasaras beigās, kad Sarkana Armija tuvojas Rīgai. Nerealizējas cerības bēgt uz Zviedriju, bet radās iespēja tikt uz vācu kuģa, kas Rīgu atstāja 7. oktobrī. Tas bija gandrīz pēdējais moments – vācieši evakuējās no Rīgas 10. oktobrī. Pārpildītais kuģis nakts braucienā noveda mūs...

Anotācija: Rūta Prauliņa latviešu jauniešu iesvētībās Frīdrihsortas nometnē Ķīlē (angļu zonā). Jauniete gaišā kleitā tur rokās ziedu pušķi un dokumentu. Fonā ir krūmāji ar ēku aizmugurē.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Vircburgas Centrālās DP nometnes teritorijā bija apmēram 40 dažādas ēkas. Tikai septiņas no tām bija pilnīgi bumbu neskartas. Vairākās daļēji sabumbotās latviešu dīpīši dzīvoja neskartās ēku daļās. Vienā no bijušām virsnieku kluba ēkām tika iekārtota nometnes latviešu luterāņu baznīca un aiz baznīcas skautu mītne. Nometnes daļa, ko sauca par „Staļingrādu”, tur pagrabos tomēr dzīvoja vairāki jauni vīrieši,...

Anotācija: Zēni un vīrieši sēž smagajā kravas mašīnā, dodoties mājās no organizācijas "YMCA" veidotās bērnu vasaras nometnes 1948. gada vasarā. Nometnē, kas notika pie Gībelštates ("Giebelstadt") kādreizējā lidlauka, piedalījās arī bērni no Centrālās nometnes Vircburgā (amerikāņu zonā). Pie kravas mašīnas stāv citi jauni vīrieši; viens sēž uz kravas mašīnas aizmugures borta. Kreisajā pusē aiz automašīnas ir vēl viena smagā kravas mašīna ar pasažieriem. Fonā, labajā pusē, ir plašs laukums. Foto autors:...

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Vircburgas Centrālās DP nometnes teritorijā bija apmēram 40 dažādas ēkas. Tikai septiņas no tām bija pilnīgi bumbu neskartas. Vairākās daļēji sabumbotās latviešu dīpīši dzīvoja neskartās ēku daļās. Vienā no bijušām virsnieku kluba ēkām tika iekārtota nometnes latviešu luterāņu baznīca un aiz baznīcas skautu mītne. Nometnes daļa, ko sauca par „Staļingrādu”, tur pagrabos tomēr dzīvoja vairāki jauni vīrieši,...

Anotācija: Bērza koka ieejas vārti organizācijas "YMCA" veidotā bērnu vasaras nometnē 1948. gada vasarā. Nometnē, kas notika pie Gībelštates ("Giebelstadt") kādreizējā lidlauka, piedalījās arī bērni no Centrālās nometnes Vircburgā (amerikāņu zonā). Uz zīmes vārtu augšā ir rakstīts: "IRO / CHILDREN SUMMER / CAMP". Aiz ieejas vārtiem ir biroja ēka – divstāvīga mūra celtne. Foto autors: Guntis Kuškēvics.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Vircburgas Centrālās DP nometnes teritorijā bija apmēram 40 dažādas ēkas. Tikai septiņas no tām bija pilnīgi bumbu neskartas. Vairākās daļēji sabumbotās latviešu dīpīši dzīvoja neskartās ēku daļās. Vienā no bijušām virsnieku kluba ēkām tika iekārtota nometnes latviešu luterāņu baznīca un aiz baznīcas skautu mītne. Nometnes daļa, ko sauca par „Staļingrādu”, tur pagrabos tomēr dzīvoja vairāki jauni vīrieši,...

Anotācija: Friča Bārdas ģimnāzijas audzēkņi Centrālajā nometnē Vircburgā (amerikāņu zonā). Jaunekļi divās rindās stāv pie mūra ēkas. Grupā ir redzami: H. Vaivars, V. Vējiņš, J. Kūlmanis, J. Irbe, E. Lēmanis, I. Akmeņkalns un S. Tuktens.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Vircburgas Centrālās DP nometnes teritorijā bija apmēram 40 dažādas ēkas. Tikai septiņas no tām bija pilnīgi bumbu neskartas. Vairākās daļēji sabumbotās latviešu dīpīši dzīvoja neskartās ēku daļās. Vienā no bijušām virsnieku kluba ēkām tika iekārtota nometnes latviešu luterāņu baznīca un aiz baznīcas skautu mītne. Nometnes daļa, ko sauca par „Staļingrādu”, tur pagrabos tomēr dzīvoja vairāki jauni vīrieši,...

Anotācija: Friča Bārdas ģimnāzijas 3. klase Centrālajā nometnē Vircburgā (amerikāņu zonā). Jaunieši ar skolotāju divās rindās stāv pie mūra ēkas. Priekšā, no kreisās: nezināms (angļu valodas skolotājs, vācietis), Ilga Mezīte, Velta Jaunzeme, Raita Eglīte (pr. Brunovska), Aira Valle un H. Budulis (skolotājs). Aizmugurē, no kreisās: Vilnis Ciemiņš, Arvīds Ziedonis un Juris Bormanis.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Vircburgas Centrālās DP nometnes teritorijā bija apmēram 40 dažādas ēkas. Tikai septiņas no tām bija pilnīgi bumbu neskartas. Vairākās daļēji sabumbotās latviešu dīpīši dzīvoja neskartās ēku daļās. Vienā no bijušām virsnieku kluba ēkām tika iekārtota nometnes latviešu luterāņu baznīca un aiz baznīcas skautu mītne. Nometnes daļa, ko sauca par „Staļingrādu”, tur pagrabos tomēr dzīvoja vairāki jauni vīrieši,...

Anotācija: Maza cilvēku grupa Latvijas Republikas sūtņa Lielbritānijā Kārļa Zariņa vizītes laikā Centrālajā nometnē Vircburgā (amerikāņu zonā). Viena sieviete ir ģērbusies tautastērpā, divi citi cilvēki tur rokās ziedus. Fonā ir mūra ēka ar koku rindu priekšā. Priekšā, no kreisās: otrā ? Klarks (tautastērpā), trešā ? Zariņa (ar ziediem), ceturtais Kārlis Zariņš, piektais Jānis Goldmanis (latviešu strēlnieku dibinātājs). Otrajā rindā, otrais no kreisās: Harolds Klarks (nometnes komandants).

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Vircburgas Centrālās DP nometnes teritorijā bija apmēram 40 dažādas ēkas. Tikai septiņas no tām bija pilnīgi bumbu neskartas. Vairākās daļēji sabumbotās latviešu dīpīši dzīvoja neskartās ēku daļās. Vienā no bijušām virsnieku kluba ēkām tika iekārtota nometnes latviešu luterāņu baznīca un aiz baznīcas skautu mītne. Nometnes daļa, ko sauca par „Staļingrādu”, tur pagrabos tomēr dzīvoja vairāki jauni vīrieši,...

Anotācija: Ģimnāzijas jauktais koris no Centrālās nometnes Vircburgā sēž pie gariem galdiem, dzer kafiju un ēd desmit kukuļus rupjmaizes zemā koka telpā Valkas nometnē Nirnbergā (amerikāņu zonā). Koris šajā nometnē palika dziesmu svētku laikā, kas notika citā nometnē – Fišbahā. Foto autors: Guntis Kuškēvics.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Šīs bildes un stāsts ir no Jāņa Leitis albuma un piezīmēm. Jānis no Dikļu pagasta kaŗa beigās nonāca gūstā Itālijā. Pēc atlaišanas no gūsta apmetās Zēdorfas, Bodenteichas un Dedelosdorfas DP nometnēs, kur satika un apprecēja Annu Mucenieks ar ģimeni, bijušā latviešu leģionāra Mucenieka atraitni, kurš mira no gūstā iegūtās slimības. Vēlāk Jānis ar ģimeni dzīvoja Lingenas DP nometnēs un dienēja angļu zonas...

Anotācija: Aktieru kopsastāvs uz skatuves teātra izrādē Zēdorfas nometnē (angļu zonā). Aktieri vairākās rindās tērpos un grimā. Pirmā rinda sēž uz krēsliem, pārējās rindas stāv kājās. Fonā ir skatuves iekārtojums, tostarp durvis, logi ar aizkariem un gleznas pie sienām. Otrajā rindā, pirmais no kreisās: Jānis Leitis.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Šīs bildes un stāsts ir no Jāņa Leitis albuma un piezīmēm. Jānis no Dikļu pagasta kaŗa beigās nonāca gūstā Itālijā. Pēc atlaišanas no gūsta apmetās Zēdorfas, Bodenteichas un Dedelosdorfas DP nometnēs, kur satika un apprecēja Annu Mucenieks ar ģimeni, bijušā latviešu leģionāra Mucenieka atraitni, kurš mira no gūstā iegūtās slimības. Vēlāk Jānis ar ģimeni dzīvoja Lingenas DP nometnēs un dienēja angļu zonas...

Anotācija: Aktieri tērpos un grimā uz skatuves teātra izrādē Zēdorfas nometnē (angļu zonā). Uz skatuves ir istabas dekorācijas, tostarp galds, krēsli, durvis, logi ar aizkariem un glezna pie sienas. Priekšplānā pie skatuves ir prožektori, kas to apgaismo. Otrais no kreisās: Jānis Leitis.

Apraksts: Vitauta Vītoliņa atmiņu stāsts - Vītoliņu ģimenei; vecākiem – Jānim un Olimpiādei un dēliem Elmāram, Vitautam un Gunāram bēgļu gaitas sākās 1944. gada jūnija. Es tad biju tikai 8 gadu vecs, Elmārs (12) un Gunārs (6), kad mēs atstājām mūsu mājas Viļānos, Latgalē, lai izvairītos no Padomju Savienības kaŗaspēka otrās okupācijas. Sarkanās armijas pirmā okupācijas laikā (1940-41) mans tēvs, Jānis Vītoliņš, vienreiz jau bija piedzīvojis čekas apcietinājumu un ieslodzījumu, no kuŗa viņš kaut kādā...

Anotācija: Cilvēku grupa Junkersa nometnē Kaselē (amerikāņu zonā). Vīrietis, trīs sievietes un zēns ar piena kannu rokā. Redzamas veļas auklas un skaldītas, sakrautas malkas rindas, kā arī cits pagalma iekārtojums. Fonā ir koka mietu žogs un vairākas mūra ēkas tālumā. Foto autors: Elmārs Vītoliņš. Par šo gadījumu Vitauts Vītoliņš stāsta: "Arī Kaseles nometnē bija darbīgo latviešu aploki, vistu būdiņas un dārziņi. Starp nometni un vāciešu mājām bija sētiņa. Aiz sētas nometnes iedzīvotāji bija iekārtojuši...

Apraksts: Vitauta Vītoliņa atmiņu stāsts - Vītoliņu ģimenei; vecākiem – Jānim un Olimpiādei un dēliem Elmāram, Vitautam un Gunāram bēgļu gaitas sākās 1944. gada jūnija. Es tad biju tikai 8 gadu vecs, Elmārs (12) un Gunārs (6), kad mēs atstājām mūsu mājas Viļānos, Latgalē, lai izvairītos no Padomju Savienības kaŗaspēka otrās okupācijas. Sarkanās armijas pirmā okupācijas laikā (1940-41) mans tēvs, Jānis Vītoliņš, vienreiz jau bija piedzīvojis čekas apcietinājumu un ieslodzījumu, no kuŗa viņš kaut kādā...

Anotācija: Vīriešu basketbola komanda atvadu spēlē Karlsrūes nometnē (amerikāņu zonā). Jaunekļi divās rindās uz laukuma; pirmā rinda ir pietupusies uz zemes, bet otrā rinda stāv kājās. Jaunajiem vīriešiem uz sporta tērpiem ir cipari; divi puiši pirmajā rindā tur rokās ziedus. Fonā aiz laukuma ir priedes un vairākas ēkas. Pirmajā rindā, no kreisās: Valdis Kārkls, Jānis Rudzītis, Jānis Ozoliņš un Uldis Vipulis. Otrajā rindā, no kreisās: Elmārs Vītoliņš, Gunārs Tobiāns, nezināms, R. Paegle, ? Kancītis un...

Apraksts: Vitauta Vītoliņa atmiņu stāsts - Vītoliņu ģimenei; vecākiem – Jānim un Olimpiādei un dēliem Elmāram, Vitautam un Gunāram bēgļu gaitas sākās 1944. gada jūnija. Es tad biju tikai 8 gadu vecs, Elmārs (12) un Gunārs (6), kad mēs atstājām mūsu mājas Viļānos, Latgalē, lai izvairītos no Padomju Savienības kaŗaspēka otrās okupācijas. Sarkanās armijas pirmā okupācijas laikā (1940-41) mans tēvs, Jānis Vītoliņš, vienreiz jau bija piedzīvojis čekas apcietinājumu un ieslodzījumu, no kuŗa viņš kaut kādā...

Anotācija: Trīsstāvu bloku dzīvojamās ēkas Karlsrūes nometnē (amerikāņu zonā) 1949. gada vasarā. Priekšplānā ir aizaudzis laukums un priedes.

Apraksts: Vitauta Vītoliņa atmiņu stāsts - Vītoliņu ģimenei; vecākiem – Jānim un Olimpiādei un dēliem Elmāram, Vitautam un Gunāram bēgļu gaitas sākās 1944. gada jūnija. Es tad biju tikai 8 gadu vecs, Elmārs (12) un Gunārs (6), kad mēs atstājām mūsu mājas Viļānos, Latgalē, lai izvairītos no Padomju Savienības kaŗaspēka otrās okupācijas. Sarkanās armijas pirmā okupācijas laikā (1940-41) mans tēvs, Jānis Vītoliņš, vienreiz jau bija piedzīvojis čekas apcietinājumu un ieslodzījumu, no kuŗa viņš kaut kādā...

Anotācija: Trīsstāvu bloku dzīvojamās ēkas ar priedēm Karlsrūes nometnē (amerikāņu zonā) 1949. gada vasarā. Priekšplānā kreisajā pusē ir zems akmens mūris.

Apraksts: Vitauta Vītoliņa atmiņu stāsts - Vītoliņu ģimenei; vecākiem – Jānim un Olimpiādei un dēliem Elmāram, Vitautam un Gunāram bēgļu gaitas sākās 1944. gada jūnija. Es tad biju tikai 8 gadu vecs, Elmārs (12) un Gunārs (6), kad mēs atstājām mūsu mājas Viļānos, Latgalē, lai izvairītos no Padomju Savienības kaŗaspēka otrās okupācijas. Sarkanās armijas pirmā okupācijas laikā (1940-41) mans tēvs, Jānis Vītoliņš, vienreiz jau bija piedzīvojis čekas apcietinājumu un ieslodzījumu, no kuŗa viņš kaut kādā...

Anotācija: Divi draugi un klasesbiedri Junkersa nometnē Kaselē (amerikāņu zonā). No kreisās: Heinrichs Puķīte un Elmārs Vītoliņš. Fonā aug vītols pie vienstāvu ēkas. Par šo gadījumu Vitauts Vītoliņš stāsta: "Heinrich mums visiem izgudroja nosaukumus, kas mums pielipa. Tāpēc mēs viņam iedevām – 'cīsiņš'."

Apraksts: Vitauta Vītoliņa atmiņu stāsts - Vītoliņu ģimenei; vecākiem – Jānim un Olimpiādei un dēliem Elmāram, Vitautam un Gunāram bēgļu gaitas sākās 1944. gada jūnija. Es tad biju tikai 8 gadu vecs, Elmārs (12) un Gunārs (6), kad mēs atstājām mūsu mājas Viļānos, Latgalē, lai izvairītos no Padomju Savienības kaŗaspēka otrās okupācijas. Sarkanās armijas pirmā okupācijas laikā (1940-41) mans tēvs, Jānis Vītoliņš, vienreiz jau bija piedzīvojis čekas apcietinājumu un ieslodzījumu, no kuŗa viņš kaut kādā...

Anotācija: Elmāra Vītoliņa iesvētību svinības Vītoliņu ģimenes istabā Karlsrūes nometnē (amerikāņu zonā). Vītolu ģimene sēž ap klātu galdu kopā ar Vipuļu ģimeni un citiem draugiem un labvēļiem. Uz galda ir trauki un salvetes glāzēs. Fonā labajā pusē, iespējams, ir redzama divstāvu gulta.

Apraksts: Vitauta Vītoliņa atmiņu stāsts - Vītoliņu ģimenei; vecākiem – Jānim un Olimpiādei un dēliem Elmāram, Vitautam un Gunāram bēgļu gaitas sākās 1944. gada jūnija. Es tad biju tikai 8 gadu vecs, Elmārs (12) un Gunārs (6), kad mēs atstājām mūsu mājas Viļānos, Latgalē, lai izvairītos no Padomju Savienības kaŗaspēka otrās okupācijas. Sarkanās armijas pirmā okupācijas laikā (1940-41) mans tēvs, Jānis Vītoliņš, vienreiz jau bija piedzīvojis čekas apcietinājumu un ieslodzījumu, no kuŗa viņš kaut kādā...

Anotācija: Olimpiāde Vītoliņa no Junkersa nometnes Kaselē (amerikāņu zonā) kostīmā un ar rokassomu rokā stāv pie telts ieejas organizācijas "YMCA" rīkotajā vasaras nometnē pie Ederzē ("Edersee"). Sievietei kreisajā pusē ir koka zars ar uzkarinātiem metāla traukiem.