Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "1944. septembrī, frontei tuvojoties, vecākais brālis Artūrs pārliecināja tēvu Kārli doties bēgļu gaitās ar mani 14 g., māsu 28 g. un brāli Dzintaru 11 g. Zirgu pajūgos nonācām līdz Liepājai, bet tālāk 1944. gada novembrī bija jādodas ar kuģi uz Dancigu. Vācijā mūsu ģimeni sūtīja uz vairākām bēgļu nometnēm, beidzot nonākot Braunšveigas pilsētā, kur priekš bēgļu dzīvošanas iztīrīja vecus kavalērijas zirgu...

Anotācija: Ligita Sproģe (pr. Kalēja) lasa grāmatu Blombergā (angļu zonā). Meitene sēž telpā, priekšplānā ir atvērtas grāmatas. Uz sienas labajā pusē ir pakarināmais.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "1944. septembrī, frontei tuvojoties, vecākais brālis Artūrs pārliecināja tēvu Kārli doties bēgļu gaitās ar mani 14 g., māsu 28 g. un brāli Dzintaru 11 g. Zirgu pajūgos nonācām līdz Liepājai, bet tālāk 1944. gada novembrī bija jādodas ar kuģi uz Dancigu. Vācijā mūsu ģimeni sūtīja uz vairākām bēgļu nometnēm, beidzot nonākot Braunšveigas pilsētā, kur priekš bēgļu dzīvošanas iztīrīja vecus kavalērijas zirgu...

Anotācija: Divas draudzenes uz ceļa Sengvardenē (angļu zonā) 1949. gada rudenī. Fonā koku rinda bez lapām abās ceļa pusēs un lauku ainava. No kreisās: Ligita Sproģe (pr. Kalēja) un Ilze Rozīte.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "1944. septembrī, frontei tuvojoties, vecākais brālis Artūrs pārliecināja tēvu Kārli doties bēgļu gaitās ar mani 14 g., māsu 28 g. un brāli Dzintaru 11 g. Zirgu pajūgos nonācām līdz Liepājai, bet tālāk 1944. gada novembrī bija jādodas ar kuģi uz Dancigu. Vācijā mūsu ģimeni sūtīja uz vairākām bēgļu nometnēm, beidzot nonākot Braunšveigas pilsētā, kur priekš bēgļu dzīvošanas iztīrīja vecus kavalērijas zirgu...

Anotācija: Jaunietes gatavojas sporta svētkiem Sengvardenes nometnē (angļu zonā). Priekšplānā viena jauniete vingro uz vingrošanas stieņiem, aizmugurē sešas jaunietes gaišos sporta tērpos stāv rindā. Fonā ir divstāvu mūra ēka un plīvo karogs. Ierindā stāv, no kreisās: Skaidrīte Karpa, Laimdota ?, Aina Tauriņa (pr. Caune), Austra Tauriņa, Ina Luca un ??.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Mani vecāki Baireitas nometnē bija pieteikušies izceļošanai uz ASV. Kad pienāca mūsu kārta izbraukšanai, tad bija jādodas uz Šveinfurti. Tur visiem bija jāiet uz ārstu pārbaudēm. Ja cilvēki tika atzīti, ka ir veseli, tad nākošais gājiens bija tikšanās ar ASV konsula darbiniekiem un galvotājiem (darba piedāvātājiem). Mums tādi bija no Luterāņu Federācijas (LFW). Mūsu ģimenes darba galvotājs caur LFW bija...

Anotācija: Skolēni pavasara talkā Baireitas nometnē (amerikāņu zonā) 1949. gada pavasarī. Kreisajā pusē ir redzami trīs vīrieši. Visiem cilvēkiem rokās ir lāpstas un slotas, labajā pusē ir nelieli rati. Fonā koki bez lapām un tālumā pauguraina ainava.

Anotācija: Bērni un pieaugušie Ziemassvētku pasākumā Ventorfa nometnē (angļu zonā), ap 1950. gadu. Grupas vidū ir redzamas dāvanas, labajā pusē grupā ir Ziemassvētku vecītis ar gaišu bārdu. Fonā ir divi logi. Priekšā, pirmais no kreisās: Edgars Lange (mācītājs).

Anotācija: Mācītājs A. Švalbe (?) sprediķo no kanceles dievkalpojuma laikā Ventorfas nometnē (angļu zonā). Mācītājs ir ģērbies amata tērpā. Kreisajā pusē sēž dievkalpojuma apmeklētāji. Fonā ir divi logi.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Stāsta Maiga Friess (dz. Buša) – mūsu ģimenes bēgļu gaitas sākās 1944. gada vasarā, kad es septiņi gadu vecumā ar tēvu Kārli Bušu, Branku ķieģeļu fabrikas "Spartaks” vadītāju, un mammu Anastāsiju Bušu atstājām Jelgavu, lai izbēgtu Padomju Savienības armijai. Nonācām pie radiem Salacgrīvā, bet drīz vien bija jāturpina bēgšana. Zirgu pajūgos aizbraucām uz Liepāju un 1944. gada rudenī no turienes ar kuģi uz...

Anotācija: Divas latviešu tautskolas absolventes Augustdorfas nometnē (angļu zonā). Abām meitenēm rokās ir tulpes, grāmatas un dokumenti. Uz grāmatām ir uzraksts: "KALNĀ / KĀPĒJS". No kreisās: Maiga Buša (pr. Friess) un Inta Vanaga (?). Par šo gadījumu Maiga Friess (dz. Buša) atceras: "Tautskolas pabeigšana bija nopietna lieta, tad bija jāuzpucējas. Visus pagājušos sešus gadus DP nometnēs mēs valkājām drēbes, kas bija paņemtas līdzi no Latvijas, vai arī saņemtas lietotas no Amerikas labdarības iestādēm....

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Stāsta Maiga Friess (dz. Buša) – mūsu ģimenes bēgļu gaitas sākās 1944. gada vasarā, kad es septiņi gadu vecumā ar tēvu Kārli Bušu, Branku ķieģeļu fabrikas "Spartaks” vadītāju, un mammu Anastāsiju Bušu atstājām Jelgavu, lai izbēgtu Padomju Savienības armijai. Nonācām pie radiem Salacgrīvā, bet drīz vien bija jāturpina bēgšana. Zirgu pajūgos aizbraucām uz Liepāju un 1944. gada rudenī no turienes ar kuģi uz...

Anotācija: Sieviešu grupa medicīnas māsu sagatavošanas kursos, kuros piedalījās arī Anastāsija Buša no Lādes nometnes (angļu zonā). Sievietes gaišos halātos pie ēkas ieejas. Vidū ir redzama zīme: "UNRRA / TRAINING SCHOOL / FOR NURSES ...". Kursus veidoja organizācija "United Nations Relief and Rehabilitation Administration" (UNRRA). Priekšā sēž, pirmā no kreisās: Anastāsija Buša. Par šo gadījumu Maiga Friess (dz. Buša) atceras: "1946. gadā UNRRA dīpīšiem gādāja par dažādiem pārskološanās kursiem....

Anotācija: Divi vīrieši sēž pie galda amerikāņu mācītāja Herberta Brokeringa apciemojuma laikā Vēdeles nometnē (angļu zonā). Aiz galda ir stikla pudele, viena konservu bundža un divas krūzes. Fonā ir koka siena. Pirmais no kreisās: Herberts Brokerings.

Anotācija: Dāņu mācītāja Chris Christiansen portrets Ventorfā (angļu zonā). Vīrietis ģērbies uzvalkā, ar brillēm uz acīm.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: Valentīns Zariņš ar sievu Antoniju un trim meitām Maiju (12), Rutu (8) un Aiju (6) atstāja Rīgu 1944. gada 21. septembrī. Viņi pievienojās brāļa sievas Alīdes Zariņas ģimenei, braucot ar zirgu vezumiem uz Vāciju. Netikuši tālāk par Liepāju, ar kuģi izbrauca no Latvijas 1944. gada 15. oktobrī. Kara laikā dzīvoja Štargradē, Frankfurtē (pie Oderas upes), Neibrandenburgā un Šlezvigā. 1945. gadā ievācās Elmshornas...

Anotācija: Trīs vecāko klašu ģimnāzistes atpūšas savā internāta istabā Neištatē (Holšteinā, angļu zonā) 1949.–1950. mācību gadā. Jaunietes ir atlaidušās uz dīvāna, vienai jaunietei balons rokā. Pie sienas ir pakārts izrakstīts, austs lakats. No kreisās: Aina Tompsone, Maija Zariņa (pr. Grosc) un Mirjama Plensnere.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Stāsta Maiga Friess (dz. Buša) – mūsu ģimenes bēgļu gaitas sākās 1944. gada vasarā, kad es septiņi gadu vecumā ar tēvu Kārli Bušu, Branku ķieģeļu fabrikas "Spartaks” vadītāju, un mammu Anastāsiju Bušu atstājām Jelgavu, lai izbēgtu Padomju Savienības armijai. Nonācām pie radiem Salacgrīvā, bet drīz vien bija jāturpina bēgšana. Zirgu pajūgos aizbraucām uz Liepāju un 1944. gada rudenī no turienes ar kuģi uz...

Anotācija: Cilvēku grupa dzied pirmajos Jāņu svētkos Lādes nometnē (angļu zonā). Vienai sievietei rokās ir vainags. Par šo gadījumu Maiga Friess (dz. Buša) atceras: "Kaŗa briesmas jau bija vairāk kā gadu aiz muguras, latvieši kopā Lādes nometnē jau bijām nodzīvojuši gandrīz veselu gadu. Kāpēc gan nepapriecāties tipiski latviskā Jāņu un Jāņu dienā."

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Stāsta Maiga Friess (dz. Buša) – mūsu ģimenes bēgļu gaitas sākās 1944. gada vasarā, kad es septiņi gadu vecumā ar tēvu Kārli Bušu, Branku ķieģeļu fabrikas "Spartaks” vadītāju, un mammu Anastāsiju Bušu atstājām Jelgavu, lai izbēgtu Padomju Savienības armijai. Nonācām pie radiem Salacgrīvā, bet drīz vien bija jāturpina bēgšana. Zirgu pajūgos aizbraucām uz Liepāju un 1944. gada rudenī no turienes ar kuģi uz...

Anotācija: Piecas meitenes sēž zālītē sporta dienā Blombergas nometnē (angļu zonā) 1949. gada vasarā. Priekšā sēž: Zane Jekste. Otrajā rindā, otrā no kreisās: Maiga Buša.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Stāsta Maiga Friess (dz. Buša) – mūsu ģimenes bēgļu gaitas sākās 1944. gada vasarā, kad es septiņi gadu vecumā ar tēvu Kārli Bušu, Branku ķieģeļu fabrikas "Spartaks” vadītāju, un mammu Anastāsiju Bušu atstājām Jelgavu, lai izbēgtu Padomju Savienības armijai. Nonācām pie radiem Salacgrīvā, bet drīz vien bija jāturpina bēgšana. Zirgu pajūgos aizbraucām uz Liepāju un 1944. gada rudenī no turienes ar kuģi uz...

Anotācija: Trīs meitenes ar bumbu jauniešu sporta dienā Blombergas nometnē (angļu zonā) 1949. gada vasarā. Aizmugurē ir metāla sieta žogs, krūmi, aiz žoga lauks un tālumā ēka. No kreisās: pirmā Maiga Buša (pr. Friess) un Lilija Lepše.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Maija Vītoliņš izceļoja no Latvijas ar savu ģimeni – tēvu Robertu, māti Almu un māsu Guntu. Viņi dzīvoja Granuma nometnē, Hilligsfelda nometnē un izceļoja no Vācijas uz Austrāliju 1949. gadā caur Fallingbosteli. [Ar vilcienu ceļoja uz Bagnoli Itālijā, no kurienes kuģis atgāja 1949. gada 10. maijā.]"

Anotācija: Hilligsfeldas nometnes Hāmelnē (angļu zonā) iedzīvotāji uz neliela pasažieru kuģa izbraukumā pa Vēzeras (Weser) upi pie Hamelnas. Cilvēki stāv uz abiem kuģa klājiem. Fonā ir lauku ainava. Priekšā, kreisajā pusē, ir piestātnes traps. Priekšplānā uz kuģa klāja ir redzamas: Maija Vītoliņš (pr. Tebēcis), Gunta Vītoliņš un Alma Vītoliņš. Par šo gadījumu Maija Tebēcis (dz. Vītoliņš) atceras: "Šai braucienā viena kundze man (Maijai) piedāvāja no gluži jaunas paciņas apaļus, plānus, vanīlija biskvītus....

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Maija Vītoliņš izceļoja no Latvijas ar savu ģimeni – tēvu Robertu, māti Almu un māsu Guntu. Viņi dzīvoja Granuma nometnē, Hilligsfelda nometnē un izceļoja no Vācijas uz Austrāliju 1949. gadā caur Fallingbosteli. [Ar vilcienu ceļoja uz Bagnoli Itālijā, no kurienes kuģis atgāja 1949. gada 10. maijā.]"

Anotācija: Alma Vītoliņš ar meitu no Hiligsfeldas nometnes Hāmelnē (angļu zonā) pastaigājas blakus esošā Hamelnas pilsētā. Abām ir rokās somas. Fonā kreisajā pusē pa ielu pastaigājas cilvēki. Abpus ielai ir jaunu koku rinda. No kreisās: Alma Vītoliņš un Maija Vītoliņš (pr. Tebēcis). Par šo gadījumu Maija Tebēcis (dz. Vītoliņš) atceras: "Alma un meita Maija aizbrauca no Hilligsfeldas nometnes uz tuvo Hamelnu, paskatīties “ko var dabūt”. Maijas jaciņa, tā pat vēl khaki krāsā, jo šūta no vācu karavīru...

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Maija Vītoliņš izceļoja no Latvijas ar savu ģimeni – tēvu Robertu, māti Almu un māsu Guntu. Viņi dzīvoja Granuma nometnē, Hilligsfelda nometnē un izceļoja no Vācijas uz Austrāliju 1949. gadā caur Fallingbosteli. [Ar vilcienu ceļoja uz Bagnoli Itālijā, no kurienes kuģis atgāja 1949. gada 10. maijā.]"

Anotācija: Bērni sēž tumšā istabā skolas sarīkojuma laikā Hiligsfeldas nometnē Hāmelnē (angļu zonā). Vairākas meitenes ir ģērbušās tautastērpos. Labajā pusē ir logs. Vidū, gaišos Bārtas tautas tērpos, sēž Gunta Vītoliņš un Maija Vītoliņš (pr. Tebēcis). Par šo gadījumu Maija Tebēcis (dz. Vītoliņš) atceras: "Bārtas melnie brunči bija ļoti smagi, jo šūti no krāsotām vācu armijas segām. Sarkanās bordes Bārtas brunčīem un ņieburi šūti no vācu karogiem. Diegi rasti, izārdot vācu madraču nesmās lentas. Ārdīšana...

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Kara pēdējās dienās (1945. gada februārī) es ar saviem vecākiem ieradāmies Flensburgā, kur, aptuveni rēķinot, bijām ap 20.000 latviešu bēgļu. Tūlīt pēc kara īsā laikā tur radās trīs bēgļu nometnes. Lielākā bija Flensburgas Murvikas nometne, kas atradās apmēram 300 m no jūras, tad Fruelunde, kas atradās apmēram 3 km no Murvikas nometnes, un trešā nometne, kas bija otrā pilsētas malā un kuras vārdu vairs...

Anotācija: Divas sievietes un trīs bērni sēž zālē pastaigas laikā Rendsburgā (angļu zonā). Visi sēž zālē, aizmugurē, labajā pusē, ir koki. Fonā kreisajā pusē ir šaurs kanāls ar zemiem krastiem. Priekšā sēž, no kreisās: Andrejs Auziņš, Z. Sproģis, Ināra ?, Ingrīda ?. Aizmugurē sēž: Irma Pavars.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Gaidu vadītāja Lisete Mirdza Grīna, sasniegusi cienīgu vecumu (91 gadus), ļoti skaidri atceras, cik daudz latviešu gaidu un skautu kustības deva latviešu jauniešiem DP nometnēs. Neviens jau nezin, kas mūs sagatavo mūsu tālākai dzīvei, bet pāris piemēri ir palikuši viņas prātā. Viņa atceras, ka mazskautu vadītāja M. Cimbule iemācīja mazskautam Andrejam Jansonam (komponists un diriģents) maukt un izgatavot pirmo...

Anotācija: Pūtēju orķestris Eslingenes nometnē (amerikāņu zonā) 1947. gada vasarā. Priekšplānā spēlē cilvēki ar mūzikas instrumentiem; aizmugurē, tālumā, stāv cilvēku pūlis. Fonā uz nogāzes ir vīnogu dārzi.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Maija Medne (dz. Kārkle), mamma Matilde Kārkle, tēvs Ansis Kārklis, bērni: Valdis, dz. 1929; Aija, dz. 1926; Vija, dz. 1924; Maija dz. 1933. 1944. gada oktobrī māte ar četriem bērniem ar kuģi no Liepājas devās bēgļu gaitās uz Vāciju. Tēvam neļāva izbraukt, jo visus vīriešus vajadzēja Latvijā. Vācieši sagaidīja Pīlavā (Pilau) un izmitināja. Vienu dienu vācieši sasauca visus pagalmā, atdalīja visus vīriešus, arī...

Anotācija: Divi puiši beisbola spēles laikā Rēgensburgas nometnē (amerikāņu zonā). Priekšā stāv puisis ar beisbola nūju, atvēzējies sitienam. Aizmugurē stāv otrs puisis ar cimdu rokās. Fonā laukums un trīsstāvu mūra ēka. Priekšā stāv Valdis Kārklis. Par šo gadījumu Maija Medne (dz. Kārkle) atceras: "Vienreiz netīšām trāpīja skolotājai ar beisbola bumbu un izsita viņai zobus."

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Maija Medne (dz. Kārkle), mamma Matilde Kārkle, tēvs Ansis Kārklis, bērni: Valdis, dz. 1929; Aija, dz. 1926; Vija, dz. 1924; Maija dz. 1933. 1944. gada oktobrī māte ar četriem bērniem ar kuģi no Liepājas devās bēgļu gaitās uz Vāciju. Tēvam neļāva izbraukt, jo visus vīriešus vajadzēja Latvijā. Vācieši sagaidīja Pīlavā (Pilau) un izmitināja. Vienu dienu vācieši sasauca visus pagalmā, atdalīja visus vīriešus, arī...

Anotācija: Jauniešu grupa divu meiteņu iesvētībās Eihštetē (amerikāņu zonā). Divām jaunietēm baltos tērpos rokās ir lieli puķu pušķi. Priekšā ir redzams mazs zēns. Fonā ir koki un mūra ēka. Priekšā stāv Jūlijs Elferts. Aizmugurē, no kreisās: Maija Kārkle (pr. Medne), Ilga Upmane, Aija Kārkle (iesvētāmā), Valdis Kārklis, Rasma Upmane (iesvētāmā), Vija Kārkle.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Kara pēdējās dienās (1945. gada februārī) es ar saviem vecākiem ieradāmies Flensburgā, kur, aptuveni rēķinot, bijām ap 20.000 latviešu bēgļu. Tūlīt pēc kara īsā laikā tur radās trīs bēgļu nometnes. Lielākā bija Flensburgas Murvikas nometne, kas atradās apmēram 300 m no jūras, tad Fruelunde, kas atradās apmēram 3 km no Murvikas nometnes, un trešā nometne, kas bija otrā pilsētas malā un kuras vārdu vairs...

Anotācija: Trīs virtuves darbinieces gatavo pusdienas bērniem Flensburgā (angļu zonā). Sievietes pie galda kaut ko griež, uz galda ir izbērti milti. Otrā no kreisās: Matilde Sakss (saimniece).

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Gaidu vadītāja Lisete Mirdza Grīna, sasniegusi cienīgu vecumu (91 gadus), ļoti skaidri atceras, cik daudz latviešu gaidu un skautu kustības deva latviešu jauniešiem DP nometnēs. Neviens jau nezin, kas mūs sagatavo mūsu tālākai dzīvei, bet pāris piemēri ir palikuši viņas prātā. Viņa atceras, ka mazskautu vadītāja M. Cimbule iemācīja mazskautam Andrejam Jansonam (komponists un diriģents) maukt un izgatavot pirmo...

Anotācija: Piecu cilvēku grupa Eslingenē (amerikāņu zonā). Priekšā stāv divas sievietes tautastērpos. Priekšā, pirmā no kreisās: Lisete Mirdza Grīna. Par šo gadījumu Lisete Mirdza Grīna atceras: "Gatavojoties latviešu pasākumiem, mēs uzvilkām savus tautas tērpus."

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Pegnica (Pegnitz) ir maza pilsētiņa ziemeļ-austrumu Bavārijā, starp Nirnbergu (Nuernberg) un Baireitu (Bayreuth). Nometne atradās pilsētiņas nomalē. Dzīvojām koka barakās, kas bija celtas 2. Pasaules kara laikā, un tur bija darba nometne strādniekiem no Polijas, kas bija nodarbināti vietējā dzelzs raktuvē. Karam beidzoties, poļi aizbrauca atpakaļ uz Poliju. (Vilmāra Strautiņa piezīme: Man šķiet, ka nav skaidri...

Anotācija: Mazas balerīnas Pegnicas nometnē (amerikāņu zonā) 1947. gada Ziemassvētkos. Meitenes ir ģērbušās gaišās kleitās, fonā ir egļu zari.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Ojārs Štāks pabeidza Liepājas ģimnāziju 1943. gadā un kopā ar citiem savas klases biedriem nonāca Vācijas darba dienestā "Reichs Arbeit Dienst”, un tika aizsūtīts uz okupēto Poliju un vēlāk uz instruktoru skolu Lauenburgā, Vācijā. Vecāki Arvīds un Alma palika Latvijā. Vecāku bēgļu gaitām sākoties, Ojāra sakari ar vecākiem pārtrūka. Pēc instruktoru skolas beigšanas Ojārs nonāca Pomerānijas apgabalā (tagad...

Anotācija: Ojāra Štāka izceļošanas kastes Augsburgā (amerikāņu zonā). Kastes stāv pie koka dēļu ārsienas. Lielākajai kastei priekšā ir divas slēdzenes un uzraksts: "O. Staks / ROUTE #2 / MORRISON/TENN. / USA". Foto autors: ? Štāks. Par šo gadījumu Ojārs Štāks stāsta: "Visi dīpīši, kas izceļoja, salika savas mantiņas šādās kastēs."

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Noriņu ģimene nonāca Liepājā 1944. gada oktobrī un 25. oktobrī uzkāpa uz neliela armijas kuģa, lai dotos uz Vāciju. Osta bija tumša, bez kāda apgaismojuma, lietus gāza straumēm, un ienaidnieku lidmašīnas lidoja Liepājai pāri. Dažiem bēgļu kuģiem trāpīja bumbas. Situācija bija draudīga, tomēr četri Noriņu ģimenes locekļi uzkāpa uz kuģa: māte Irma Noriņa (dzimusi 1900. g. 26. oktobrī Cēsīs, miruse 1991. gada 3....

Anotācija: Vidusskolēni sēž vairākās solu rindās savā mācību telpā Hokensbīles nometnē pie Hūzumas (angļu zonā). Jauniešu priekšā uz soliem ir mazas grāmatas. Pirmajā solā (labajā pusē) sēž Ilgonis Pīlāgs. Otrajā solu rindā sēž, no kreisās: pirmais Gunārs Noriņš, trešā Karmena ?. Trešajā solu rindā sēž, no kreisās: Zigurds Ritmanis, Jānis Slempers, Valters Kalnītis, Jānis Sproģis, Aleksis Ramāns.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Biju 12 gadu vecs, kad 1944. gada 28. septembrī kopā ar vecākiem Jāni un Zoju un māsu Irēni pametu mūsu vasaras mājas "Rožkalnus” skaistā Gaujas lejā netālu no Siguldas. Bija pēdējais laiks, jo varējām jau dzirdēt tuvojošās frontes trokšņus. Vācu karaspēks atkāpās par visiem galveniem lielceļiem, tamdēļ bēgļu kolonnas uz Rīgu novirzīja uz smilšainiem sānceļiem gar Gauju. Pazīdami apvidu, triju dienu laikā mēs...

Anotācija: Divi jaunekļi pie ziedoša krūma Ausmas nometnē Kleinkecā (amerikāņu zonā). No kreisās: Ivars Liepiņš un Oļģerts Gunārs Orleāns. Par šo gadījumu Oļģerts Gunārs Orleāns stāsta: "Sasniedzot 16 gadus, dīpīšu pārtikas devā sāka ietilpināt ari cigaretes. Mums, nesmēķētājiem, tās bija liels ieguvums, jo cigaretes par labu summu varējām pārdot un iegādāties mums vajadzīgas lietas. Ivars un es savās jaunajās (amerikāņu armijas) kurpēs un garās biksēs."

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Biju 12 gadu vecs, kad 1944. gada 28. septembrī kopā ar vecākiem Jāni un Zoju un māsu Irēni pametu mūsu vasaras mājas "Rožkalnus” skaistā Gaujas lejā netālu no Siguldas. Bija pēdējais laiks, jo varējām jau dzirdēt tuvojošās frontes trokšņus. Vācu karaspēks atkāpās par visiem galveniem lielceļiem, tamdēļ bēgļu kolonnas uz Rīgu novirzīja uz smilšainiem sānceļiem gar Gauju. Pazīdami apvidu, triju dienu laikā mēs...

Anotācija: Irēnes Orleānes portrets Kleinkecā (amerikāņu zonā) izceļošanas dokumentiem. Jauna sieviete ar pērļu kaklarotu. Par šo gadījumu Oļģerts Gunārs Orleāns stāsta: "Gatavojoties izceļošanai uz Kanādu, Orleānu ģimene izgatavoja vajadzīgās fotogrāfijas."

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Noriņu ģimene nonāca Liepājā 1944. gada oktobrī un 25. oktobrī uzkāpa uz neliela armijas kuģa, lai dotos uz Vāciju. Osta bija tumša, bez kāda apgaismojuma, lietus gāza straumēm, un ienaidnieku lidmašīnas lidoja Liepājai pāri. Dažiem bēgļu kuģiem trāpīja bumbas. Situācija bija draudīga, tomēr četri Noriņu ģimenes locekļi uzkāpa uz kuģa: māte Irma Noriņa (dzimusi 1900. g. 26. oktobrī Cēsīs, miruse 1991. gada 3....

Anotācija: Trīs jaunietes pie ziedoša krūma Hūzumā (angļu zonā) 1947. gada pavasarī. Jaunietes tur rokās norautus, mazus, ziedošus zarus. No kreisās: Maija Noriņa (pr. Ikstruma), Mudīte Lūse, Inese Šulcs.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Ardievu, dzimtene, 1944. gada septembrī Sarkanā armija jau bija ieņēmusi Jelgavu, un kaŗa vētras plosījās pa Vidzemi, kur 19. latviešu divīzija asiņainās cīņās atvairīja ienaidnieku. Cīņās Krievijā pie Latvijas robežas 15. latviešu divīzija cieta smagus zaudējumus. Divīzijas atlikušais sastāvs, ieskaitot mūsu tēvu Jāni Cubīnu, leģiona virsnieku, ar jauniesauktajiem tika pārcelti uz Vāciju apmācībās. Māte Anna,...

Anotācija: Goda sardze pie Latvijas karoga Ausekļa ģimnāzijas 1. izlaiduma aktā Hohfeldes nometnē Augsburgā (amerikāņu zonā). Izlaidums notika nometnes "vecajā" klubā. Jaunietes ir ģērbušās tautastērpos, puisim ir gaišs krekls ar prievīti. Priekšplānā, kreisajā pusē, ir redzamas sēdošu jaunekļu muguras. Fonā divi vīri stāv uz skatuves; aiz viņiem ir galds, uz kura ir aizdegtas sveces. Telpa ir dekorēta ar koku zariem. No kreisās: Mirdza Medniece, Leonīds Zariņš un Aina Sirka.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Ardievu, dzimtene, 1944. gada septembrī Sarkanā armija jau bija ieņēmusi Jelgavu, un kaŗa vētras plosījās pa Vidzemi, kur 19. latviešu divīzija asiņainās cīņās atvairīja ienaidnieku. Cīņās Krievijā pie Latvijas robežas 15. latviešu divīzija cieta smagus zaudējumus. Divīzijas atlikušais sastāvs, ieskaitot mūsu tēvu Jāni Cubīnu, leģiona virsnieku, ar jauniesauktajiem tika pārcelti uz Vāciju apmācībās. Māte Anna,...

Anotācija: Goda sardze pie Latvijas karoga Ausekļa ģimnāzijas 2. izlaiduma aktā Hohfeldes nometnē Augsburgā (amerikāņu zonā). Jaunietes ir ģērbušās tautastērpos, puisim ir gaišs krekls ar prievīti. Aizmugurē, kreisajā pusē, uz paaugstinājuma ir ar gaišu galdautu pārklāts galds, uz kura ir vāze ar pūpolziediem. No kreisās: Astra Bračiņa, Reinis Miesnieks un Ārija Miesniece.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Biju 12 gadu vecs, kad 1944. gada 28. septembrī kopā ar vecākiem Jāni un Zoju un māsu Irēni pametu mūsu vasaras mājas "Rožkalnus” skaistā Gaujas lejā netālu no Siguldas. Bija pēdējais laiks, jo varējām jau dzirdēt tuvojošās frontes trokšņus. Vācu karaspēks atkāpās par visiem galveniem lielceļiem, tamdēļ bēgļu kolonnas uz Rīgu novirzīja uz smilšainiem sānceļiem gar Gauju. Pazīdami apvidu, triju dienu laikā mēs...

Anotācija: Zēni spēlē volejbolu sporta spēlēs Ausmas nometnē Kleinkecā (amerikāņu zonā) 1947. gada vasarā. Zēni lec pie volejbola tīkla, pār kuru lido bumba. Fonā ir vienstāvu mūra ēka. Priekšā, pirmais no kreisās: Oļģerts Gunārs Orleāns (sporta tērps Nr. 9). Vēl redzami: Andris Kadeģis (cēlājs), Pāvils Sils (bloķē, aiz tīkla). Par šo gadījumu Oļģerts Gunārs Orleāns stāsta: "Vasaras brīvlaikā daudz laika, pavadījām spēlējot basketbolu vai volejbolu."

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Biju 12 gadu vecs, kad 1944. gada 28. septembrī kopā ar vecākiem Jāni un Zoju un māsu Irēni pametu mūsu vasaras mājas "Rožkalnus” skaistā Gaujas lejā netālu no Siguldas. Bija pēdējais laiks, jo varējām jau dzirdēt tuvojošās frontes trokšņus. Vācu karaspēks atkāpās par visiem galveniem lielceļiem, tamdēļ bēgļu kolonnas uz Rīgu novirzīja uz smilšainiem sānceļiem gar Gauju. Pazīdami apvidu, triju dienu laikā mēs...

Anotācija: Divi zēni spēlē basketbolu sporta spēlēs Ausmas nometnē Kleinkecā (amerikāņu zonā) 1947. gada vasarā. Vienam zēnam uz tumšā sporta tērpa ir cipars "9". Bumba atrodas virs basketbola groza. Fonā ir gaišas vienstāvu mūra ēkas. No kreisās: Andris Kadeģis, Oļģerts Gunārs Orleāns (met bumbu grozā). Par šo gadījumu Oļģerts Gunārs Orleāns stāsta: "Vasaras brīvlaikā daudz laika, pavadījām spēlējot basketbolu vai volejbolu."

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Ardievu, dzimtene, 1944. gada septembrī Sarkanā armija jau bija ieņēmusi Jelgavu, un kaŗa vētras plosījās pa Vidzemi, kur 19. latviešu divīzija asiņainās cīņās atvairīja ienaidnieku. Cīņās Krievijā pie Latvijas robežas 15. latviešu divīzija cieta smagus zaudējumus. Divīzijas atlikušais sastāvs, ieskaitot mūsu tēvu Jāni Cubīnu, leģiona virsnieku, ar jauniesauktajiem tika pārcelti uz Vāciju apmācībās. Māte Anna,...

Anotācija: Goda sardze pie Latvijas karoga Ausekļa ģimnāzijas 5. izlaidumā Hohfeldes nometnē Augsburgā (amerikāņu zonā). Labajā pusē, pie kanceles, stāv jauniete. Visas jaunietes ir ģērbušās tautastērpos, puisim ir gaišs krekls, ar prievīti. Pie karoga stāv, no kreisās: M. Sinepe, Andris Ubāns un Dagnija Pārupe.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Biju 12 gadu vecs, kad 1944. gada 28. septembrī kopā ar vecākiem Jāni un Zoju un māsu Irēni pametu mūsu vasaras mājas "Rožkalnus” skaistā Gaujas lejā netālu no Siguldas. Bija pēdējais laiks, jo varējām jau dzirdēt tuvojošās frontes trokšņus. Vācu karaspēks atkāpās par visiem galveniem lielceļiem, tamdēļ bēgļu kolonnas uz Rīgu novirzīja uz smilšainiem sānceļiem gar Gauju. Pazīdami apvidu, triju dienu laikā mēs...

Anotācija: Jaunekļi nāk ārā no vienstāvu koka ēkas vasaras nometnē Oberammergavā, Bavārijā, kur nometņoja arī jaunieši no Ausmas nometnes Kleinkecā (amerikāņu zonā). Lielākā daļa puišu ir ģērbušies šortos, ar dvieļiem uz pleciem. Aizmugurē ir vēl viena vienstāvu koka ēka, aiz tās ir egļu mežs. Grupā ir redzami jaunieši gan no Kleinkecas, gan arī no Augsburgas. Nometni rīkoja organizācija "United Nations Relief and Rehabilitation Administration" (UNRRA). Priekšā, otrais no kreisās: Egons ?. Vēl zēnu vidū...

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Ardievu, dzimtene, 1944. gada septembrī Sarkanā armija jau bija ieņēmusi Jelgavu, un kaŗa vētras plosījās pa Vidzemi, kur 19. latviešu divīzija asiņainās cīņās atvairīja ienaidnieku. Cīņās Krievijā pie Latvijas robežas 15. latviešu divīzija cieta smagus zaudējumus. Divīzijas atlikušais sastāvs, ieskaitot mūsu tēvu Jāni Cubīnu, leģiona virsnieku, ar jauniesauktajiem tika pārcelti uz Vāciju apmācībās. Māte Anna,...

Anotācija: Ausekļa ģimnāzijas skolas ēkas aizmugures skats Hohfeldes nometnē Augsburgā (amerikāņu zonā). Gar ēku pastaigājas trīs cilvēki. Priekšplānā, labajā pusē, ir nepabeigtas ēkas mūris. Aizmugurē ir vairākstāvu dzīvojamā ēka.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Biju 12 gadu vecs, kad 1944. gada 28. septembrī kopā ar vecākiem Jāni un Zoju un māsu Irēni pametu mūsu vasaras mājas "Rožkalnus” skaistā Gaujas lejā netālu no Siguldas. Bija pēdējais laiks, jo varējām jau dzirdēt tuvojošās frontes trokšņus. Vācu karaspēks atkāpās par visiem galveniem lielceļiem, tamdēļ bēgļu kolonnas uz Rīgu novirzīja uz smilšainiem sānceļiem gar Gauju. Pazīdami apvidu, triju dienu laikā mēs...

Anotācija: Vidusskolas 3. klases skolēni ar skolotāju Ausmas nometnē Kleinkecā (Amerikāņu zonā). Četri puiši sēž priekšā, un trīs jaunietes un skolotāja stāv aizmugurē. Fonā staigā cilvēki, ir redzamas divas vienstāvu mūra barakas. Priekšā, no kreisās: Vilnis Tiļuks, Ēriks Krūmkalns, Gunārs Bilsēns un Gvīdo Rozītis. Otrajā rindā, no kreisās: Vizma Ārena, Milda Cerbule (skolotāja), Skaidrīte Jaunpetroviča un Dzidra Bērziņa.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Skrastiņu ģimene – es, mamma Valija un brālis Juris – Latviju atstājām 1944. gada vēlā vasarā ar kuģi no Rīgas uz Dancigu. Tēvs Arnolds dienēja latviešu leģiona 15. divīzijā un vasaras beigās tika aizsūtīts uz Vāciju. No Dancigas braucām pie mammas radiem Posenē, Polijā. 1945. gadā, frontei tuvojoties, ar vilcienu braucām uz rietumu pusi. Kara beigās tomēr palikām Padomju Savienības zonā Kemnicā, Meklenburgas...

Anotācija: Skrastiņu ģimene Antverpes nometnē Flensburgā (angļu zonā) 1948. gada pavasarī viesošanās laikā pie Ivanovu ģimenes. Zēns, jauniete, tēvs un māte, visi ir ģērbušies mēteļos. Fonā ir vienstāvu koka barakas. Priekšā stāv Juris Skrastiņš. No kreisās: Pegija Skrastiņa (pr. Klausa), Arnolds Skrastiņš un Valija Skrastiņa.