Piekļūstamība
Sākuma datums
6645 objekti
Latviešu kopienas ārpus Latvijas pastāv jau gandrīz 200 gadu, joprojām saglabādamas latvisku dzīvesveidu un kultūru. Muzejs un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē” apkopo liecības, priekšmetus, fotogrāfijas un stāstus par latviešu izceļošanu no Latvijas un dzīvi diasporā - www.lapamuzejs.lv. Šī kolekcija ietver liecības par dziesmu svētkiem ārpus Latvijas, Brazīlijas latviešu dzīvi, latviešu dalību politiskajās demonstrācijās par Latvijas neatkarības atgūšanu, kā arī par latviešu bēgļu dzīvi DP nometnēs pēc Otrā pasaules kara.
Kopkora koncerta solisti un diriģenti 10. Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos Klīvlendā
Attēls - 1997.
Anotācija: Kopkora koncerta solisti un diriģenti 10. Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos Klīvlendā 1997. gadā.
Digitāls saturs
Kora sveikšana 10. Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos Klīvlendā
Attēls - 1997-07.
Anotācija: 10. Vispārējie latviešu Dziesmu svētki Klīvlendā 1997. gadā. Kopkora koncertā diriģenti un solisti aplaudē korim.
Digitāls saturs
Sanpaulu latviešu baptistu draudzes koris
Attēls - 1951-06-24.
Apraksts: DL2009-2
Anotācija: Sanpaulu latviešu baptistu draudzes koris Sanpaulu Municipālā teātrī 1951. gada 24. jūnijā. Diriģents Jānis Bokums.
Digitāls saturs
Demonstrācija pie Qantas lidsabiedrības biroja Ņujorkā
Attēls - 1974-08-12.
Anotācija: Demonstrācija pie Austrālijas valdībai pakļautās Qantas lidsabiedrības biroja Ņujorkā 1974. gada 12. augustā. To rīkoja organizācijas BYFF (Baltic Youth for Freedom) biedri.
Digitāls saturs
Rionovas latviešu baptistu draudze pie dievnama
Attēls - [189-].
Apraksts: DL2009-2
Anotācija: Rionovas latviešu baptistu draudze pie dievnama (skaidu baznīcas). Iespējams, uzņemta 1895. gada Jāņos vai draudzes 5 gadu jubilejā 1897. gada 20. martā. Otrā pusē ar zīmuli – Lukašs (Jānim Lepstem nodevis baptistu mācītājs Jānis Lukašs).
Digitāls saturs
Pirmais latviešu kolonists Rionovā Jānis Arums
Attēls - [18--].
Apraksts: DL2009-2
Anotācija: Jānis Arums, pirmais latviešu kolonists Rionovā (Rio Novo, Santa Catarina). Fotogrāfijas uzņemšanas laiks un vieta nav zināmi.
Digitāls saturs
Paula Aleksandra Kļaviņa portrets
Attēls - 1938-07-15.
Apraksts: DL2009-2
Anotācija: Salonfotogrāfija. Pirmā Rionovas latviešu baptistu draudzes mācītāja Aleksandra Kļaviņa dēls Pauls Aleksandrs Kļaviņš. Uz fotogrāfijas tumšā fona: "Atmiņai Sproģiem Sao Paulā – Aleksandrs. 15/XII/38."
Digitāls saturs
Plakāts pretpadomju demonstrācijā Cufenhauzenā
Attēls - 1949-05-15.
Anotācija: Plakāts, kas tika nests pretpadomju demonstrācija Cufenhauzenā pie Štutgartes Vācijā. Šajā demonstrācijā piedalījās tūkstošiem bēgļu no vairākām bēgļu nometnēm.
Digitāls saturs
Latvieši piedalās pretpadomju demonstrācijā Cufenhauzenā
Attēls - 1949-05-15.
Anotācija: Latviešu bēgļi piedalās pretpadomju demonstrācija Cufenhauzenā pie Štutgartes Vācijā. Šajā demonstrācijā piedaījās tūkstošiem bēgļu no vairākām bēgļu nometnēm. Plakāts "Human and National Rights for the Baltic Nations!" (Cilvēktiesības un nacionālās tiesības Baltijas valstīm) un "Lai dzīvo neatkarīgas Baltijas valstis"
Digitāls saturs
Svinības Anglijā 20. gadsimta 50. gados
Attēls - [195-].
Sīmanis, Reinholds Voldemārs, 1912-1984
Autors
Anotācija: Latvieši mājas svinībās Anglijā, Kobamā (Cobham) 20. gadsimta 50. gados. No kreisās stāv (vārds nezināms) Bogdanovs, sēž (vārds nezināms) Bogdanova, Zenta Ulmane, Jānis Daugulis, (vārds nezināms) Ulmanis, nezināms, (vārds nezināms) Apsītis, labajā pusē stāv (vārds nezināms) Kalējs.
Digitāls saturs
Latviešu trimdinieki izbraukumā Kjū Karaliskajā botāniskajā dārzā
Attēls - [195-].
Anotācija: Latviešu strādnieki svētdienas izbraukumā Anglijā, Londonā, Kjū Karaliskajā botāniskajā dārzā (Kew Gardens) 20. gadsimta 50. gados. No kreisās: (vārds nezināms) Stupavs, (vārds nezināms) Podziņš, Jānis Daugulis.
Digitāls saturs
Digitāls saturs
1. Anglijas latviešu dziesmu dienas Londonā 1949. gada 17.–19. jūnijā
Attēls - 1949.
Anotācija: Dziesmu dienu diriģenti, seši cilvēki ar ziediem. Otrā pusē rokrakstā: V.Baštiks, L.Sepe, D.Vītols, A.Skudra-Kārkliņa, Ed.Šenfelds, A.Jērums.
Digitāls saturs
Divi vīrieši un zirgs kartupeļu laukā
Attēls - 1949.
Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Atstājām Latviju ar kuģi 1944. g. 23. oktobrī no Liepājas. Nākošā dienā ieradāmies Dancigā. No turienes ar vilcienu uz Brombergu utt., līdz nonācām galamērķī – Letten Lager, Tarnewitz bei Klutz, Mecklenburgā. Tad vācieši pārvietoja mūs uz netālo pilsētiņu Boltenhagen, kur būvējām lidlauku jaunām strūklu lidmašīnām. 1945. g. 31. maijā mēs iebraucām Lubeckā, kur tad bijām vairākās nometnēs (Sidrabene, Waldersee...
Anotācija: Divi vīrieši un zirgs kartupeļu laukā pie Alterfrādes Lauksaimniecības skolas (angļu zonā). Viens vīrietis tur arklu, otrs tur zirgu. Fonā mežs. No kreisās: Imants Sulainis (pie arkla), Indulis Liepiņš (ved zirgu).
Digitāls saturs
Cilvēki Švarcenbekas nometnē
Attēls - 1947.
Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "1944. g. 28. jūlija rītā atstājām Bausku. 6.00 mūs pamodināja saucieni, ka Jelgava deg un krievi tuvojas. Tika padota vaļēja mašīna, un mēs braucām ar to līdz Iecavai. Bijām uzvilkuši ziemas mēteļus, sasvieduši vanniņā kaut kādas lietas. Iecavā vācu karavīri apturēja mašīnu un lika izkāpt, jo mašīnu vajagot armijas vajadzībām. Sākās panika. Tajā brīdī nāca nākamā mašīna, un karavīri aizskrēja pie tās. Šoferis...
Anotācija: Cilvēki stāv laukumā Švarcenbekas nometnē (angļu zonā) 1947. gada ziemā. Zemi klāj sniegs. Uz zemes starp cilvēkiem ir izkaisītas mantas. Kreisajā pusē, tālumā, ir vairākstāvu ēka. Labajā pusē ir redzama gara vienstāvu ēka. Par šo gadījumu Hermīne Rītiņš (dz. Bikšis) atceras: "Liekas, ka tai reizē dega kāda ēka un tur ir sapulcējušies skatītāji."
Digitāls saturs
Švarcenbekas nometnes ēka
Attēls - 1947.
Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "1944. g. 28. jūlija rītā atstājām Bausku. 6.00 mūs pamodināja saucieni, ka Jelgava deg un krievi tuvojas. Tika padota vaļēja mašīna, un mēs braucām ar to līdz Iecavai. Bijām uzvilkuši ziemas mēteļus, sasvieduši vanniņā kaut kādas lietas. Iecavā vācu karavīri apturēja mašīnu un lika izkāpt, jo mašīnu vajagot armijas vajadzībām. Sākās panika. Tajā brīdī nāca nākamā mašīna, un karavīri aizskrēja pie tās. Šoferis...
Anotācija: Cilvēki ziemā pie ķieģeļu ēkas Švarcenbekas nometnē (angļu zonā). Zeme un ēkas jumts ir apsnidzis ar sniegu. Labajā pusē ir dūmaka, iespējams, tie ir dūmi no ēkas.
Digitāls saturs
Rītiņu ģimenes trīs dēli
Attēls - 1947-10-01.
Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "1944. g. 28. jūlija rītā atstājām Bausku. 6.00 mūs pamodināja saucieni, ka Jelgava deg un krievi tuvojas. Tika padota vaļēja mašīna, un mēs braucām ar to līdz Iecavai. Bijām uzvilkuši ziemas mēteļus, sasvieduši vanniņā kaut kādas lietas. Iecavā vācu karavīri apturēja mašīnu un lika izkāpt, jo mašīnu vajagot armijas vajadzībām. Sākās panika. Tajā brīdī nāca nākamā mašīna, un karavīri aizskrēja pie tās. Šoferis...
Anotācija: Rītiņu ģimenes trīs dēli bērnībā Švarcenbekas nometnē (angļu zonā). Fonā koka dēļu siena, uz tās ir piestiprināta neliela fotogrāfija un termometrs. No kreisās: Juris Rītiņš, Jānis Rītiņš, Andrejs Rītiņš.
Digitāls saturs
Cilvēku rinda laukuma malā
Attēls - 1947.
Anotācija: Cilvēki sēž rindā uz sola nogāzes virsotnē sporta laukuma malā, Pegnicas nometnē (amerikāņu zonā), basketbola sacensību laikā, 1947. gada vasarā. Pirmajā rindā, pirmais no labās: Oļģerts Dīķerts. Otrajā rindā, no labās: otrais ? Ģībietis, ceturtais Gvīdo Zvīgzne, piektais Harijs Lūsis.
Digitāls saturs
Cilvēku grupa laukumā
Attēls - 1949.
Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Bija 1944. gada pavasaris. Sarkanā armija uzsāka savu ofensīvu un tuvojās Latvijas robežai. Maniem vecākiem, kuri knapi bija izglābušies no 1941. gada masu deportācijām, bija skaidrs, ka šeit, Kacēnos (Abrenes apriņķī), palikt nozīmētu drošu bojāeju. Man toreiz bija astoņi gadi [dz. 1936. g.]. Devāmies projām, kad bija palicis vienīgais brīvais ceļš cauri Lauriem Igaunijā. Tad tālāk uz Alūksni, Smilteni un...
Anotācija: Cilvēku grupa laukumā Švābu Gmindes nometnes centrā (amerikāņu zonā) rīta jundas laikā. Kreisajā pusē, augstu masta galā, plīvo Latvijas karogs. Foto autors: Ēriks Dzenis.
Digitāls saturs
Divi zēni pie malkas grēdas
Attēls - 1947.
Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Bija 1944. gada pavasaris. Sarkanā armija uzsāka savu ofensīvu un tuvojās Latvijas robežai. Maniem vecākiem, kuri knapi bija izglābušies no 1941. gada masu deportācijām, bija skaidrs, ka šeit, Kacēnos (Abrenes apriņķī), palikt nozīmētu drošu bojāeju. Man toreiz bija astoņi gadi [dz. 1936. g.]. Devāmies projām, kad bija palicis vienīgais brīvais ceļš cauri Lauriem Igaunijā. Tad tālāk uz Alūksni, Smilteni un...
Anotācija: Divi zēni pie sakrāmētas malkas kaudzes Valkas nometnē Nirnbergā (amerikāņu zonā). Viens zēns ir uzkāpis otram zēnam uz pleciem un tur nūju rokās. Augšā: Varimonts Benders. Apakšā: Ēriks Dzenis.
Digitāls saturs
Cilvēku grupa smagās mašīnas kravas kastē
Attēls - 1947.
Anotācija: Cilvēku grupa smagās mašīnas kravas kastē Pegnicas nometnē (amerikāņu zonā) 1947. gada vasarā pirms došanās uz sacīkstēm Veidenē. Priekšpusē, otrais no kreisās: Oļģerts Dīķerts (zēns ar roku uz kravas kastes malas). Attēlā vēl redzami: ? Dīķerts, Lūšu pāris, Harijs Lūsis.
Digitāls saturs
Jaunas meitenes portrets
Attēls - 1949.
Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Nometnes, kurās es dzīvoju: Groshezene, Melle, Grēvene, Volterdingena, Eversburga un tranzītnometne pirms izceļošanas – Ventdorfa."
Anotācija: Laumas ? portrets Volterdingenē (angļu zonā).
Digitāls saturs
Ēriks Dzenis pie barakas
Attēls - 1947.
Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Bija 1944. gada pavasaris. Sarkanā armija uzsāka savu ofensīvu un tuvojās Latvijas robežai. Maniem vecākiem, kuri knapi bija izglābušies no 1941. gada masu deportācijām, bija skaidrs, ka šeit, Kacēnos (Abrenes apriņķī), palikt nozīmētu drošu bojāeju. Man toreiz bija astoņi gadi [dz. 1936. g.]. Devāmies projām, kad bija palicis vienīgais brīvais ceļš cauri Lauriem Igaunijā. Tad tālāk uz Alūksni, Smilteni un...
Anotācija: Ēriks Dzenis vienpadsmit gadu vecumā ar nūju rokās stāv pie koka barakas Valkas nometnē Nirnbergā (amerikāņu zonā). Kreisajā pusē koka sols, priekšplānā puķu dobe.
Digitāls saturs
Bērni baleta mēģinājumā
Attēls - 1945-12-01.
Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Bija 1944. gada pavasaris. Sarkanā armija uzsāka savu ofensīvu un tuvojās Latvijas robežai. Maniem vecākiem, kuri knapi bija izglābušies no 1941. gada masu deportācijām, bija skaidrs, ka šeit, Kacēnos (Abrenes apriņķī), palikt nozīmētu drošu bojāeju. Man toreiz bija astoņi gadi [dz. 1936. g.]. Devāmies projām, kad bija palicis vienīgais brīvais ceļš cauri Lauriem Igaunijā. Tad tālāk uz Alūksni, Smilteni un...
Anotācija: Trīs meitenes un trīs zēni tērpos pozē bērnu baletskolas ģenerālmēģinājumā Firtes nometnē (amerikāņu zonā). No kreisās: otrā Regīna Jansone, ceturtais Ēriks Dzenis.
Digitāls saturs
Puisis pie apstādījumiem
Attēls
Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Nometnes, kurās es dzīvoju: Groshezene, Melle, Grēvene, Volterdingena, Eversburga un tranzītnometne pirms izceļošanas – Ventdorfa."
Anotācija: Lietuvietis Jonas ? pie apstādījumiem Volterdingenes nometnē (angļu zonā).
Digitāls saturs
Sievietes šūšanas darbnīcā
Attēls - 1950.
Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Nometnes, kurās es dzīvoju: Groshezene, Melle, Grēvene, Volterdingena, Eversburga un tranzītnometne pirms izceļošanas – Ventdorfa."
Anotācija: Sievietes šūšanas darbnīcā Ventorfā (angļu zonā) 1950. gada ziemā. Uz galda auduma gabali un šūšanas piederumi. Par šo gadījumu Dzidra Jansone-Šmita atceras: "Mūs māca šūt izceļošanai."
Digitāls saturs
Dzidra Jansone sniegā
Attēls - 1949.
Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Nometnes, kurās es dzīvoju: Groshezene, Melle, Grēvene, Volterdingena, Eversburga un tranzītnometne pirms izceļošanas – Ventdorfa."
Anotācija: Dzidra Jansone (pr. Šmita), viscaur noklāta ar sniegu, stāv sniegā Volterdingenē (angļu zonā). Par šo gadījumu Dzidra Jansone-Šmita atceras: "Mums, jauniešiem, bija bezrūpīga dzīve DP nometnēs."
Digitāls saturs
Dzidra Jansone uz akmens
Attēls - 1949.
Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Nometnes, kurās es dzīvoju: Groshezene, Melle, Grēvene, Volterdingena, Eversburga un tranzītnometne pirms izceļošanas – Ventdorfa."
Anotācija: Dzidra Jansone (pr. Šmita) gaišā kleitā sēž uz akmens Volterdingenē (angļu zonā). Fonā koki.
Digitāls saturs
Jaunieši sporta svētkos
Attēls
Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "1944. gada 5. oktobrī devāmies projām no Rīgas. Ģimenē bijām mamma Ella Riekstiņa, papus Pēteris Riekstiņš un septiņi bērni: Vija, Ojārs, Astrīda, Mundrīte, Daila, Brigita un Lilita. Ar pēdējo kuģi no Rīgas tikām līdz Dancigai. Man 1944. gadā bija 14 gadi. Sākumā nemaz nebijām paredzējuši braukt ar kuģi uz Vāciju. Māju Dolē nobumboja krievi, bombardēdami Spilvi. Rīgā apmetāmies pie krusttēva. Paši nekādas...
Anotācija: Jauniešu grupa sporta svētkos Saules nometnē Gēsthahtā (angļu zonā). Aizmugurē mežs. Pirmajā rindā, no kreisās: pirmā Vita Dzērve, otrā Astrīda Riekstiņa (pr. Jansone), trešā Dzidra Druvaskalns.
Digitāls saturs
Ģimnāzijas 4. klase
Attēls
Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "1944. gada 5. oktobrī devāmies projām no Rīgas. Ģimenē bijām mamma Ella Riekstiņa, papus Pēteris Riekstiņš un septiņi bērni: Vija, Ojārs, Astrīda, Mundrīte, Daila, Brigita un Lilita. Ar pēdējo kuģi no Rīgas tikām līdz Dancigai. Man 1944. gadā bija 14 gadi. Sākumā nemaz nebijām paredzējuši braukt ar kuģi uz Vāciju. Māju Dolē nobumboja krievi, bombardēdami Spilvi. Rīgā apmetāmies pie krusttēva. Paši nekādas...
Anotācija: Skolēni solos Špakenbergas nometnē Gēsthahtā (angļu zonā). Pirmajā rindā, no kreisās: Ilga Baude, Uldis Plāte, Astrīda Riekstiņa (pr. Jansone). Otrajā rindā, no kreisās: Gunārs Bušmanis, Guntis Gobiņš, ? Gricēvičs.
Digitāls saturs
Ģimnāzijas 2. klase Bernsenē
Attēls
Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "1944. gada 5. oktobrī devāmies projām no Rīgas. Ģimenē bijām mamma Ella Riekstiņa, papus Pēteris Riekstiņš un septiņi bērni: Vija, Ojārs, Astrīda, Mundrīte, Daila, Brigita un Lilita. Ar pēdējo kuģi no Rīgas tikām līdz Dancigai. Man 1944. gadā bija 14 gadi. Sākumā nemaz nebijām paredzējuši braukt ar kuģi uz Vāciju. Māju Dolē nobumboja krievi, bombardēdami Spilvi. Rīgā apmetāmies pie krusttēva. Paši nekādas...
Anotācija: Ģimnāzijas 2. klase Bernsenes nometnē (angļu zonā). No kreisās: Jautrīte Svenne, Līvija Vilinska, Ilga Baude, klases audzinātājs – ilustrators Ernests Ābele, Nikolajs Lābāns, Biruta ?, Astrīda Riekstiņa.
Digitāls saturs
Altāris un altārglezna Iceho baznīcas iekšpusē
Attēls - 1946-03-19.
Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Andris Miglis izceļoja no Latvijas 1944. gada septembrī. Itzehoe-1945-48 Grevene-1948-49 Blomberg-1949- Augustdorf-1949-50 Izceļoja uz Austrāliju-1950" Artūrs Rubenis komentē: “Būvei tika izmantoti lielgabala granātu (patronu) kastes, kuras deva redelainu izskatu. Bija izbūvētas arī kluba telpas no šīm pašām patronu kastēm. Bez prof. E. Šmita labu laiku draudzi apkalpoja māc. Arnolds Ernstsons, kurš vēlāk bija...
Anotācija: Altāris ar altārgleznu baznīcā Iceho nometnē (angļu zonā). Uz gleznas attēlots Jēzus Kristus ar grāmatu vienā rokā. Uz altāra neaizdegtas sveces, augi un vairāki kruficiksi. Uz audekla altāra priekšā krusts. Foto autors: A.K. Miglis. Par šo gadījumu Andris Karlis Miglis atceras: "Altārgleznas autoram vajadzēja būt V. Vasilim. Baznīca bija pieejama luterāņu un katoļu draudzēm. Luterāņu dievkalpojumus noturēja Prof. Edmunds Šmits, kurš bija arī Icehē ģimnāzijas direktors. Pamatskolas pārzinis...
Digitāls saturs
Iceho baznīcas iekšpuse
Attēls - 1946-03-19.
Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Andris Miglis izceļoja no Latvijas 1944. gada septembrī. Itzehoe-1945-48 Grevene-1948-49 Blomberg-1949- Augustdorf-1949-50 Izceļoja uz Austrāliju-1950" Artūrs Rubenis komentē: “Būvei tika izmantoti lielgabala granātu (patronu) kastes, kuras deva redelainu izskatu. Bija izbūvētas arī kluba telpas no šīm pašām patronu kastēm. Bez prof. E. Šmita labu laiku draudzi apkalpoja māc. Arnolds Ernstsons, kurš vēlāk bija...
Anotācija: Baznīca Iceho nometnē (angļu zonā). Iekšpuses skats ar altāri un lustru priekšplānā un nodalījumiem un soliem aizmugurē. Foto autors: A.K. Miglis. Par šo gadījumu Andris Karlis Miglis atceras: "Baznīca bija pieejama luterāņu un katoļu draudzēm. Luterāņu dievkalpojumus noturēja Prof. Edmunds Šmits, kurš bija arī Icehē ģimnāzijas direktors. Pamatskolas pārzinis bija Andrejs Ozoliņš. Baznīcas soli, altārs un nodalījumi būvēti no koka restītēm, kurus izņēma no municijas kastēm. Restītes atdalīja...
Digitāls saturs
Cilvēki pie barakas loga
Attēls - 1949-01-01.
Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Dzimusi Selga Stārķis 8. oktobrī 1942. g. Rīgā. Atstāju Latviju 1944. g. 10. oktobrī no Liepājas ostas ar māti Ilonu un viņas māti Emīliju Lasmanis – manu Omammu. No sākuma bijām Hanoverā, kur bumbas bieži krita naktī uz dzelzceļa, tur pavadījām daudz naktis pagrabā. Ilona dabūja mums bēniņu istabu Vicenbruhā, kur klusāki. Pēc kaŗa mēs tikām ievietoti nometnē Cellē barakās. Tēvs Edgars tur mums pievienojās un...
Anotācija: Cilvēki ziemas laikā pie vienstāvu koka barakas loga Zēdorfas nometnē (angļu zonā). Mazs bērns un sieviete stāv loga ārpusē; mazs bērns un vīrietis stāv pie loga iekšpusē. Zeme un jumts ir apsniguši, no jumta karājas lāstekas. Priekšā, no kreisās: Selga Stārķis (bērnībā; pr. Pešudovs) un Emīlija Lasmanis. Aiz loga, no apakšas: Udo Stārķis (bērnībā) un Edgars Stārķis. Foto autors: Ilona Stārķis.
Digitāls saturs
Seši bērni sēž rindā
Attēls - 1946.
Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Mūsu ģimene dzīvoja Hochfeldas nometnē Augsburgā no 1945. gada oktobra līdz 1949. gada jūniijam. Mēs dzīvojām otrā stāvā četru istabu dzīvoklī. Kara laikā dzīvokļi bija lietoti priekš darbniekiem un viņu ģimenēm no "Messerschmit" lidmašīnu fabrikas. Dzīvoklī kopā dzīvoja desmit cilvēki – Ronimois kungs ar savu sievu, Didriķis Ohaks, Lidija Ohaks, trīs dēli Uldis Ohaks, Dainis Ohaks un Miervaldis Ohaks, Didriķa...
Anotācija: Seši mazi bērni sēž rindā viens otram blakus uz zema mūra Haunštetenes nometnē Augsburgā (amerikāņu zonā) 1946. gada vasarā. Fonā ir divstāvu dzīvojamā ēka, tās priekšā aug divi mazi koki. Aiz ēkas labajā pusē ir redzamas citas divstāvu ēkas. No kreisās: pirmais Dainis Ohaks, otrais Uldis Ohaks, piektais Miervaldis Ohaks un sestā Irena Reineks.
Digitāls saturs
Meitenes tautastērpos
Attēls - 1948.
Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Dzimusi Selga Stārķis 8. oktobrī 1942. g. Rīgā. Atstāju Latviju 1944. g. 10. oktobrī no Liepājas ostas ar māti Ilonu un viņas māti Emīliju Lasmanis – manu Omammu. No sākuma bijām Hanoverā, kur bumbas bieži krita naktī uz dzelzceļa, tur pavadījām daudz naktis pagrabā. Ilona dabūja mums bēniņu istabu Vicenbruhā, kur klusāki. Pēc kaŗa mēs tikām ievietoti nometnē Cellē barakās. Tēvs Edgars tur mums pievienojās un...
Anotācija: Astoņas dažāda veicuma meitenes tautastērpos Fallingbostelē (angļu zonā). Starp meitenēm notupies ir viens vīrietis uzvalkā. Labajā pusē ir redzami vēl divi cilvēki profilā. Fonā uz sienas ir zīmējumi. Priekšā, otrā no kreisās: Selga Stārķis (bērnībā; pr. Pešudovs). Par šo gadījumu Selga Pešudovs (dz. Stārķis) stāsta: "Man mamma uzšuva tautastērpu no segas, kas bija nokrāsota tumši zila Rucavas tērpam. Esmu priekšā nopietna. Biju jaunākā, un Dagnija Zariņa mazākā (divus mēņešus vecāka par...
Digitāls saturs
Skatītāji Baltijas sporta svētkos
Attēls - 1946-09-01.
Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Mūsu ģimene dzīvoja Hochfeldas nometnē Augsburgā no 1945. gada oktobra līdz 1949. gada jūniijam. Mēs dzīvojām otrā stāvā četru istabu dzīvoklī. Kara laikā dzīvokļi bija lietoti priekš darbniekiem un viņu ģimenēm no "Messerschmit" lidmašīnu fabrikas. Dzīvoklī kopā dzīvoja desmit cilvēki – Ronimois kungs ar savu sievu, Didriķis Ohaks, Lidija Ohaks, trīs dēli Uldis Ohaks, Dainis Ohaks un Miervaldis Ohaks, Didriķa...
Anotācija: Skatītāji sēž uz zemas nogāzes Baltijas sporta svētkos Hohfeldes nometnē Augsburgā (amerikāņu zonā). Cilvēku grupa sēž saulē un skatās tālumā. Iespējams, cilvēki sēž uz būvgružu kaudzes. Priekšplānā uz zemes ir laukuma līnija. Pirmajā rindā, trešais no kreisās: Didriķis Ohaks (ar gaišu kreklu). Otrajā rindā, no kreisās: piektā Malvīna Širons (?) un sestā Lidija Ohaks (?).
Digitāls saturs
Pārtikas rinda
Attēls - 1947.
Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Mūsu ģimene dzīvoja Hochfeldas nometnē Augsburgā no 1945. gada oktobra līdz 1949. gada jūniijam. Mēs dzīvojām otrā stāvā četru istabu dzīvoklī. Kara laikā dzīvokļi bija lietoti priekš darbniekiem un viņu ģimenēm no "Messerschmit" lidmašīnu fabrikas. Dzīvoklī kopā dzīvoja desmit cilvēki – Ronimois kungs ar savu sievu, Didriķis Ohaks, Lidija Ohaks, trīs dēli Uldis Ohaks, Dainis Ohaks un Miervaldis Ohaks, Didriķa...
Anotācija: Dzīvokļu mājas iedzīvotāji rindā gaida pārtikas izdalīšanu pie vairākstāvu dzīvojamās ēkas Hohfeldes nometnē Augsburgā (amerikāņu zonā) 1947. gada pavasarī. Priekšplānā ielas malā ir koks bez lapām.
Digitāls saturs
Trīsstāvu mūra ēka Nr. 2
Attēls - 1945.
Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Vircburgas Centrālās DP nometnes teritorijā bija apmēram 40 dažādas ēkas. Tikai septiņas no tām bija pilnīgi bumbu neskartas. Vairākās daļēji sabumbotās latviešu dīpīši dzīvoja neskartās ēku daļās. Vienā no bijušām virsnieku kluba ēkām tika iekārtota nometnes latviešu luterāņu baznīca un aiz baznīcas skautu mītne. Nometnes daļa, ko sauca par „Staļingrādu”, tur pagrabos tomēr dzīvoja vairāki jauni vīrieši,...
Anotācija: Ēka Nr. 2 Centrālajā nometnē Vircburgā (amerikāņu zonā). Trīsstāvu mūra ēka. Priekšplānā ir divas kaudzes ar sakrautiem baļķiem ielas malā un koki bez lapām. Kreisajā pusē aiz ēkas tālumā ir kalns. Skats no, iespējams, citas ēkas 2./3. stāva.
Digitāls saturs
Pārtikas produktu noliktava un sadale
Attēls - 1945.
Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Vircburgas Centrālās DP nometnes teritorijā bija apmēram 40 dažādas ēkas. Tikai septiņas no tām bija pilnīgi bumbu neskartas. Vairākās daļēji sabumbotās latviešu dīpīši dzīvoja neskartās ēku daļās. Vienā no bijušām virsnieku kluba ēkām tika iekārtota nometnes latviešu luterāņu baznīca un aiz baznīcas skautu mītne. Nometnes daļa, ko sauca par „Staļingrādu”, tur pagrabos tomēr dzīvoja vairāki jauni vīrieši,...
Anotācija: Produktu noliktava un sadale ēkā Nr. 8 Centrālajā nometnē Vircburgā (amerikāņu zonā). Trīs cilvēki darbojas ap pārtikas krājumiem; kreisajā pusē ir plaukti ar bundžām un kastēm, labajā pusē priekšplānā ir galds ar bundžām, aizmugurē, stūrī, ir samestas kartona kastes. Par šo gadījumu Raita Brunovska (dz. Eglīte) stāsta: "UNRRA produktus piegādāja vairumā, nometnes pārtikas sadales grupai bija jāizrēķina cik katrai ģimeni pienākas, jāsadala un jāizsniedz."
Digitāls saturs
Darbinieki nometnes virtuvē
Attēls - 1945.
Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Vircburgas Centrālās DP nometnes teritorijā bija apmēram 40 dažādas ēkas. Tikai septiņas no tām bija pilnīgi bumbu neskartas. Vairākās daļēji sabumbotās latviešu dīpīši dzīvoja neskartās ēku daļās. Vienā no bijušām virsnieku kluba ēkām tika iekārtota nometnes latviešu luterāņu baznīca un aiz baznīcas skautu mītne. Nometnes daļa, ko sauca par „Staļingrādu”, tur pagrabos tomēr dzīvoja vairāki jauni vīrieši,...
Anotācija: Darbinieki stāv starp lieliem katliem vienīgajā kopīgajā virtuvē Centrālajā nometnē Vircburgā (amerikāņu zonā). Virtuvē nozīmētie strādnieki par šo darbu saņēma ekstra pārtiku. Daļa vīriešu ir ģērbušies gaišos tērpos; aizmugurē pie telpas ieejas stāv vīrieši tumšos uzvalkos un mēteļos. Priekšā, otrais no kreisās: ? Ieviņš. Vēl telpā ir redzami: ? Fengers, ? Bērziņš un ? Ozoliņš.
Digitāls saturs
Četrstāvu mūra ēka
Attēls - 1945.
Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Vircburgas Centrālās DP nometnes teritorijā bija apmēram 40 dažādas ēkas. Tikai septiņas no tām bija pilnīgi bumbu neskartas. Vairākās daļēji sabumbotās latviešu dīpīši dzīvoja neskartās ēku daļās. Vienā no bijušām virsnieku kluba ēkām tika iekārtota nometnes latviešu luterāņu baznīca un aiz baznīcas skautu mītne. Nometnes daļa, ko sauca par „Staļingrādu”, tur pagrabos tomēr dzīvoja vairāki jauni vīrieši,...
Anotācija: Ēka Nr. 8 Centrālajā nometnē Vircburgā (amerikāņu zonā). Četrstāvu mūra ēkas priekšā ir laukums. Priekšplānā ir smagā kravas mašīna (iespējams, "Citroen" marka). Laukumā pastaigājas divi cilvēki, viens no tiem ir pie mašīnas.
Digitāls saturs
Skolas ēka
Attēls - 1945.
Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Vircburgas Centrālās DP nometnes teritorijā bija apmēram 40 dažādas ēkas. Tikai septiņas no tām bija pilnīgi bumbu neskartas. Vairākās daļēji sabumbotās latviešu dīpīši dzīvoja neskartās ēku daļās. Vienā no bijušām virsnieku kluba ēkām tika iekārtota nometnes latviešu luterāņu baznīca un aiz baznīcas skautu mītne. Nometnes daļa, ko sauca par „Staļingrādu”, tur pagrabos tomēr dzīvoja vairāki jauni vīrieši,...
Anotācija: Ēka Nr. 4 Centrālajā nometnē Vircburgā (amerikāņu zonā), kur bija iekārtota latviešu ģimnāzija. Divstāvu mūra ēka ar torni pēc bēgļu lietošanas tika atjaunota, un mūsdienās tur ir Vācijas robežu policijas skola. Abās skolas ēkas pusēs ir divas citas mūra ēkas. Aiz ēkas ir redzams Šteinberga vīna dārzu kalns. Priekšplānā laukumā ir sakrāmētas baļķu rindas. Gar skolas ēku pastaigājas cilvēki.
Digitāls saturs
Aktieru kopsastāvs izrādē "Sprīdītis”
Attēls - 1946.
Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Rute Maija Helmen (dz. Zariņa). Bērnības pirmos sešus gadus pavadīju Rīgā, un vasarās devāmies uz Siguldu. 1944. g. oktobrī kopā ar māti atstājām Latviju ar vācu kuģi. Tēvs palika Rīgā, bet desmit dienas vēlāk arī devās uz Vāciju ar mazu kuģīti. Pavadījām daudz laika vilcienos un stacijās, vienmēr mēģinot attālināties no komunistiem un no bumbošanas. Pēc kaŗa nonācām Bavārijā, kur mūsu pirmā DP nometne bija...
Anotācija: Aktieru kopsastāvs vairākās rindās Annas Brigaderes lugā "Sprīdītis” Marktredvicā (amerikāņu zonā) 1946. gada pavasarī. Lugu iestudēja un uzveda Edvarda Virzas tautskolas skolēni. Visi aktieri ir tērpušies izrādes kostīmos un grimā; vairāki aktieri rokās nūjas un darbarīkus. Fonā ir izrādes dekorācijas – vienstāvu koka baraka un mežs. Priekšā sēž, otrais no kreisās: Jānis Lorbergs. Otrajā rindā, no kreisās: Māra ?, Anna Rozberga, Rute Maija Zariņa (pr. Helmen), Imants Blauss un Astrīda Blauss....
Digitāls saturs
Izlaidums un liecību izsniegšana Edvarda Virzas tautskolā
Attēls - 1946.
Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Rute Maija Helmen (dz. Zariņa). Bērnības pirmos sešus gadus pavadīju Rīgā, un vasarās devāmies uz Siguldu. 1944. g. oktobrī kopā ar māti atstājām Latviju ar vācu kuģi. Tēvs palika Rīgā, bet desmit dienas vēlāk arī devās uz Vāciju ar mazu kuģīti. Pavadījām daudz laika vilcienos un stacijās, vienmēr mēģinot attālināties no komunistiem un no bumbošanas. Pēc kaŗa nonācām Bavārijā, kur mūsu pirmā DP nometne bija...
Anotācija: Izlaidums un liecību izsniegšana Edvarda Virzas tautskolā Marktredvicā (amerikāņu zonā) 1946. gada pavasarī. Skolēni un pieaugušie vairākās rindās; visi ir ģērbušies mēteļos. Skolēni stāv priekšā, vairākiem no viņiem rokās ir dokumenti. Fonā ir koka ēkas logi. Pirmajā rindā stāv, no kreisās: pirmā Elga Ķeplasta, trešā Rute Maija Zariņa (pr. Helmen), piektā Māra Peniks, sestā Dzintra Petrīte, septītā Vija ?, astotais Uldis ? un devītā Edīte ?. Otrajā rindā, pirmā no labās: Kalniņa.
Digitāls saturs
Lilija Ķeplasta ar meitu
Attēls - 1945.
Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Rute Maija Helmen (dz. Zariņa). Bērnības pirmos sešus gadus pavadīju Rīgā, un vasarās devāmies uz Siguldu. 1944. g. oktobrī kopā ar māti atstājām Latviju ar vācu kuģi. Tēvs palika Rīgā, bet desmit dienas vēlāk arī devās uz Vāciju ar mazu kuģīti. Pavadījām daudz laika vilcienos un stacijās, vienmēr mēģinot attālināties no komunistiem un no bumbošanas. Pēc kaŗa nonācām Bavārijā, kur mūsu pirmā DP nometne bija...
Anotācija: Lilija Ķeplasta ar meitu sēž istabā Marktredvicā (amerikāņu zonā) 1945. gada rudenī. Meita rokās tur lelli. Priekšplānā kreisajā pusē ir puķe. Fonā pie sienas ir gaiša, izšūta sega. No kreisās: Lilija Ķeplasta un Elga Ķeplasta. Par šo gadījumu Rute Maija Helmen (dz. Zariņa) stāsta: "Draudzene savā istabā ar lelli. Viņa bija vienīgā, kuŗai bija īsta lelle."
Digitāls saturs
Sieviete ar divām mazām meitenēm
Attēls - 1945.
Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Rute Maija Helmen (dz. Zariņa). Bērnības pirmos sešus gadus pavadīju Rīgā, un vasarās devāmies uz Siguldu. 1944. g. oktobrī kopā ar māti atstājām Latviju ar vācu kuģi. Tēvs palika Rīgā, bet desmit dienas vēlāk arī devās uz Vāciju ar mazu kuģīti. Pavadījām daudz laika vilcienos un stacijās, vienmēr mēģinot attālināties no komunistiem un no bumbošanas. Pēc kaŗa nonācām Bavārijā, kur mūsu pirmā DP nometne bija...
Anotācija: Sieviete ar divām mazām meitenēm mēteļos stāv pie koka žoga Marktredvicā (amerikāņu zonā) 1945. gada rudenī. Aiz žoga ir mūra ēka, kurā dzīvoja Zariņu ģimene. Labajā pusē uz ēkas sienas virs žoga ir zīme ar daļēji salasāmu tekstu: "LATVIAN / LATVIE". No kreisās: Lilija Ķeplasta, Elga Ķeplasta un Rūte Maija Zariņa (pr. Helmen).
Digitāls saturs
Cilvēki pie ziņojumu dēļa
Attēls - 1948.
Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Raimonds (14) ar savu māti Zelmu, tēvu Otto un brāli Gunāru (9) sāka savas likteņa gaitas no Pļaviņām kā sadalīta ģimene 1944. gada 6. augustā. Tēvs bija aizkomandēts (nezinu, kuŗa vara aizkomandēja) nezināmam laikam uz Odzienu kult labību. Mēs, pārējie, ar to, ko varējām panest, aizgājām uz Ivānu ciematu. Vācu artilērijas vienība atstāja Ivānus 4. septembrī, un tūliņ nākošā dienā mēs viņiem sekojām uz mūsu...
Anotācija: Cilvēki stāv pie koka ziņojumu staba Haunštetenes nometnē Augsburgā (amerikāņu zonā). Fonā ir vienstāvu koka barakas un trīs masti ar plīvojošiem karogiem.
Digitāls saturs
Galvenā iela
Attēls - 1946.
Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Raimonds (14) ar savu māti Zelmu, tēvu Otto un brāli Gunāru (9) sāka savas likteņa gaitas no Pļaviņām kā sadalīta ģimene 1944. gada 6. augustā. Tēvs bija aizkomandēts (nezinu, kuŗa vara aizkomandēja) nezināmam laikam uz Odzienu kult labību. Mēs, pārējie, ar to, ko varējām panest, aizgājām uz Ivānu ciematu. Vācu artilērijas vienība atstāja Ivānus 4. septembrī, un tūliņ nākošā dienā mēs viņiem sekojām uz mūsu...
Anotācija: Galvenā iela Lauingenes nometnē (amerikāņu zonā). Abās ielas pusēs ir vienstāvu un divstāvu ēkas; pa ielu pastaigājas cilvēki.
Digitāls saturs
Vienstāvu mūra ēka
Attēls - 1946.
Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Raimonds (14) ar savu māti Zelmu, tēvu Otto un brāli Gunāru (9) sāka savas likteņa gaitas no Pļaviņām kā sadalīta ģimene 1944. gada 6. augustā. Tēvs bija aizkomandēts (nezinu, kuŗa vara aizkomandēja) nezināmam laikam uz Odzienu kult labību. Mēs, pārējie, ar to, ko varējām panest, aizgājām uz Ivānu ciematu. Vācu artilērijas vienība atstāja Ivānus 4. septembrī, un tūliņ nākošā dienā mēs viņiem sekojām uz mūsu...
Anotācija: Vienstāvu mūra ēka bijušās Lielvācijas "Kodel & Böhm" lauksaimniecības mašīnu fabrikas kompleksā, kurā tika iekārtota Lauingenes nometne (amerikāņu zonā). Komplekss bija karā izpostīts. Uz ēkas jumta ir nosaukums, daļa ir salasāma: "... KODEL & BÖHM LAUINGEN". Priekšplānā ir lauks.
Digitāls saturs
Kopkora koncerta solisti un diriģenti 10. Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos Klīvlendā
Attēls - 1997
Digitāls saturs
Kora sveikšana 10. Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos Klīvlendā
Attēls - 1997-07
Digitāls saturs
Sanpaulu latviešu baptistu draudzes koris
Rezultātu grupa
4Demonstrācija pie Qantas lidsabiedrības biroja Ņujorkā
Attēls - 1974-08-12
Digitāls saturs
Rionovas latviešu baptistu draudze pie dievnama
Rezultātu grupa
2Pirmais latviešu kolonists Rionovā Jānis Arums
Attēls - [18--]
Digitāls saturs
Paula Aleksandra Kļaviņa portrets
Rezultātu grupa
2Plakāts pretpadomju demonstrācijā Cufenhauzenā
Attēls - 1949-05-15
Digitāls saturs
Latvieši piedalās pretpadomju demonstrācijā Cufenhauzenā
Attēls - 1949-05-15
Digitāls saturs
Svinības Anglijā 20. gadsimta 50. gados
Attēls - [195-]
Digitāls saturs
Latviešu trimdinieki izbraukumā Kjū Karaliskajā botāniskajā dārzā
Attēls - [195-]
Digitāls saturs
Joņa Loča pases foto
Attēls - [19--]
Digitāls saturs
1. Anglijas latviešu dziesmu dienas Londonā 1949. gada 17.–19. jūnijā
Attēls - 1949
Digitāls saturs
Divi vīrieši un zirgs kartupeļu laukā
Attēls - 1949
Digitāls saturs
Cilvēki Švarcenbekas nometnē
Attēls - 1947
Digitāls saturs
Švarcenbekas nometnes ēka
Attēls - 1947
Digitāls saturs
Rītiņu ģimenes trīs dēli
Attēls - 1947-10-01
Digitāls saturs
Cilvēku rinda laukuma malā
Attēls - 1947
Digitāls saturs
Cilvēku grupa laukumā
Rezultātu grupa
2Divi zēni pie malkas grēdas
Attēls - 1947
Digitāls saturs
Cilvēku grupa smagās mašīnas kravas kastē
Attēls - 1947
Digitāls saturs
Jaunas meitenes portrets
Rezultātu grupa
3Ēriks Dzenis pie barakas
Attēls - 1947
Digitāls saturs
Bērni baleta mēģinājumā
Attēls - 1945-12-01
Digitāls saturs
Puisis pie apstādījumiem
Attēls
Digitāls saturs
Sievietes šūšanas darbnīcā
Rezultātu grupa
2Dzidra Jansone sniegā
Attēls - 1949
Digitāls saturs
Dzidra Jansone uz akmens
Attēls - 1949
Digitāls saturs
Jaunieši sporta svētkos
Attēls
Digitāls saturs
Ģimnāzijas 4. klase
Rezultātu grupa
2Ģimnāzijas 2. klase Bernsenē
Attēls
Digitāls saturs
Altāris un altārglezna Iceho baznīcas iekšpusē
Attēls - 1946-03-19
Digitāls saturs
Iceho baznīcas iekšpuse
Rezultātu grupa
2Cilvēki pie barakas loga
Attēls - 1949-01-01
Digitāls saturs
Seši bērni sēž rindā
Attēls - 1946
Digitāls saturs
Meitenes tautastērpos
Rezultātu grupa
4Skatītāji Baltijas sporta svētkos
Attēls - 1946-09-01
Digitāls saturs
Pārtikas rinda
Attēls - 1947
Digitāls saturs
Trīsstāvu mūra ēka Nr. 2
Attēls - 1945
Digitāls saturs
Pārtikas produktu noliktava un sadale
Attēls - 1945
Digitāls saturs
Darbinieki nometnes virtuvē
Attēls - 1945
Digitāls saturs
Četrstāvu mūra ēka
Attēls - 1945
Digitāls saturs
Skolas ēka
Rezultātu grupa
3Aktieru kopsastāvs izrādē "Sprīdītis”
Rezultātu grupa
2Izlaidums un liecību izsniegšana Edvarda Virzas tautskolā
Attēls - 1946
Digitāls saturs
Lilija Ķeplasta ar meitu
Attēls - 1945
Digitāls saturs
Sieviete ar divām mazām meitenēm
Attēls - 1945
Digitāls saturs
Cilvēki pie ziņojumu dēļa
Attēls - 1948
Digitāls saturs
Galvenā iela
Attēls - 1946
Digitāls saturs
Vienstāvu mūra ēka
Attēls - 1946
Digitāls saturs
Piezīme