Anotācija: Mācītājs Māris Ķirsons runā svētbrīdī braucot gar Latvijas krastu Baltijas Brīvības un miera kuģa laikā. Priekšā pie mikrofona tautastērpos sēž koklētājas no kokļu trio "Trejdeksnis".

Anotācija: Anglijas latviešu Dziesmu dienās. Gads nezināms.

Anotācija: Žurnāla "Jaunā Gaita" redaktors Laimonis Zandbergs un dzejniece Velta Toma 1987. gada 5. aprīlī Toronto, Veto-Retro, Toronto Latviešu centrā.

Anotācija: No kreisās: Aina Zemdega, Melita Lapiņa, Imants Lapiņš, nezināms, Baiba Zommere, Juris Zommers.

Anotācija: Stāv no kreisās: Laimonis Eglītis, Ilmārs Rumpēteris, Uldis Matīss, Valdis Kupris. Sēž no kreisās: Ināra Matīss, Valdis Muižnieks, Maija Meirāne.

Anotācija: Paneļdiskusija Kanādas latviešu centrā Toronto. No kreisās: nezināms, Baiba Rubess, Imants Purvs, Valdis Liepiņš, Tālis Kronbergs, Klāvs Zihmanis (Zichmanis).

Anotācija: Māra Zālīte uzstājas Kanādas latviešu centrā Toronto.

Anotācija: Baiba Šmita-Kalēja un Zigurds Miezītis 1984. gadā Hamiltonā.

Anotācija: Arnolds Spekke un Velta Toma

Anotācija: No kreisās: Laimonis Zandbergs, Maija Freivalde, Tālis Kronbergs, Anita Liepiņa, Guntis Liepiņš. Fotografēts ap 1958.-1960. gadu.

Anotācija: Latviešu nacionālā jaunatnes apvienības Kanādā (LNJAK) vadītāju kursi Saulainē, 1957. gada 3. un 4. augustā. Priekšplānā Ieva Gudre, aizmugurē Sigurds Andersons.

Anotācija: Tautas deju parādes sarīkojums Latviešu jaunatnes dziesmu svētkos Pelletier zālē, Place Des Arts, Monreālā.

Anotācija: Anglijas latviešu Dziesmu dienas Līdsā, pilsētas namā, 1949. gada 24. jūlijā.

Anotācija: Anglijas latviešu dziesmu dienas Līdsā, pilsētas namā, 1949. gada 24. jūlijā.

Anotācija: Kopkora koncerta solisti un diriģenti 10. Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos Klīvlendā 1997. gadā.

Anotācija: 10. Vispārējie latviešu Dziesmu svētki Klīvlendā 1997. gadā. Kopkora koncertā diriģenti un solisti aplaudē korim.

Anotācija: Demonstrācija pie Austrālijas valdībai pakļautās Qantas lidsabiedrības biroja Ņujorkā 1974. gada 12. augustā. To rīkoja organizācijas BYFF (Baltic Youth for Freedom) biedri.

Apraksts: DL2009-2

Anotācija: Jānis Arums, pirmais latviešu kolonists Rionovā (Rio Novo, Santa Catarina). Fotogrāfijas uzņemšanas laiks un vieta nav zināmi.

Anotācija: Plakāts, kas tika nests pretpadomju demonstrācija Cufenhauzenā pie Štutgartes Vācijā. Šajā demonstrācijā piedalījās tūkstošiem bēgļu no vairākām bēgļu nometnēm.

Anotācija: Latviešu bēgļi piedalās pretpadomju demonstrācija Cufenhauzenā pie Štutgartes Vācijā. Šajā demonstrācijā piedaījās tūkstošiem bēgļu no vairākām bēgļu nometnēm. Plakāts "Human and National Rights for the Baltic Nations!" (Cilvēktiesības un nacionālās tiesības Baltijas valstīm) un "Lai dzīvo neatkarīgas Baltijas valstis"

Anotācija: Latvieši mājas svinībās Anglijā, Kobamā (Cobham) 20. gadsimta 50. gados. No kreisās stāv (vārds nezināms) Bogdanovs, sēž (vārds nezināms) Bogdanova, Zenta Ulmane, Jānis Daugulis, (vārds nezināms) Ulmanis, nezināms, (vārds nezināms) Apsītis, labajā pusē stāv (vārds nezināms) Kalējs.

Anotācija: Latviešu strādnieki svētdienas izbraukumā Anglijā, Londonā, Kjū Karaliskajā botāniskajā dārzā (Kew Gardens) 20. gadsimta 50. gados. No kreisās: (vārds nezināms) Stupavs, (vārds nezināms) Podziņš, Jānis Daugulis.

Anotācija: Timofejevkas latgalieša Joņa Loča pases foto.

Anotācija: Dziesmu dienu diriģenti, seši cilvēki ar ziediem. Otrā pusē rokrakstā: V.Baštiks, L.Sepe, D.Vītols, A.Skudra-Kārkliņa, Ed.Šenfelds, A.Jērums.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Atstājām Latviju ar kuģi 1944. g. 23. oktobrī no Liepājas. Nākošā dienā ieradāmies Dancigā. No turienes ar vilcienu uz Brombergu utt., līdz nonācām galamērķī – Letten Lager, Tarnewitz bei Klutz, Mecklenburgā. Tad vācieši pārvietoja mūs uz netālo pilsētiņu Boltenhagen, kur būvējām lidlauku jaunām strūklu lidmašīnām. 1945. g. 31. maijā mēs iebraucām Lubeckā, kur tad bijām vairākās nometnēs (Sidrabene, Waldersee...

Anotācija: Divi vīrieši un zirgs kartupeļu laukā pie Alterfrādes Lauksaimniecības skolas (angļu zonā). Viens vīrietis tur arklu, otrs tur zirgu. Fonā mežs. No kreisās: Imants Sulainis (pie arkla), Indulis Liepiņš (ved zirgu).

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "1944. g. 28. jūlija rītā atstājām Bausku. 6.00 mūs pamodināja saucieni, ka Jelgava deg un krievi tuvojas. Tika padota vaļēja mašīna, un mēs braucām ar to līdz Iecavai. Bijām uzvilkuši ziemas mēteļus, sasvieduši vanniņā kaut kādas lietas. Iecavā vācu karavīri apturēja mašīnu un lika izkāpt, jo mašīnu vajagot armijas vajadzībām. Sākās panika. Tajā brīdī nāca nākamā mašīna, un karavīri aizskrēja pie tās. Šoferis...

Anotācija: Cilvēki stāv laukumā Švarcenbekas nometnē (angļu zonā) 1947. gada ziemā. Zemi klāj sniegs. Uz zemes starp cilvēkiem ir izkaisītas mantas. Kreisajā pusē, tālumā, ir vairākstāvu ēka. Labajā pusē ir redzama gara vienstāvu ēka. Par šo gadījumu Hermīne Rītiņš (dz. Bikšis) atceras: "Liekas, ka tai reizē dega kāda ēka un tur ir sapulcējušies skatītāji."

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "1944. g. 28. jūlija rītā atstājām Bausku. 6.00 mūs pamodināja saucieni, ka Jelgava deg un krievi tuvojas. Tika padota vaļēja mašīna, un mēs braucām ar to līdz Iecavai. Bijām uzvilkuši ziemas mēteļus, sasvieduši vanniņā kaut kādas lietas. Iecavā vācu karavīri apturēja mašīnu un lika izkāpt, jo mašīnu vajagot armijas vajadzībām. Sākās panika. Tajā brīdī nāca nākamā mašīna, un karavīri aizskrēja pie tās. Šoferis...

Anotācija: Cilvēki ziemā pie ķieģeļu ēkas Švarcenbekas nometnē (angļu zonā). Zeme un ēkas jumts ir apsnidzis ar sniegu. Labajā pusē ir dūmaka, iespējams, tie ir dūmi no ēkas.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "1944. g. 28. jūlija rītā atstājām Bausku. 6.00 mūs pamodināja saucieni, ka Jelgava deg un krievi tuvojas. Tika padota vaļēja mašīna, un mēs braucām ar to līdz Iecavai. Bijām uzvilkuši ziemas mēteļus, sasvieduši vanniņā kaut kādas lietas. Iecavā vācu karavīri apturēja mašīnu un lika izkāpt, jo mašīnu vajagot armijas vajadzībām. Sākās panika. Tajā brīdī nāca nākamā mašīna, un karavīri aizskrēja pie tās. Šoferis...

Anotācija: Rītiņu ģimenes trīs dēli bērnībā Švarcenbekas nometnē (angļu zonā). Fonā koka dēļu siena, uz tās ir piestiprināta neliela fotogrāfija un termometrs. No kreisās: Juris Rītiņš, Jānis Rītiņš, Andrejs Rītiņš.

Anotācija: Cilvēki sēž rindā uz sola nogāzes virsotnē sporta laukuma malā, Pegnicas nometnē (amerikāņu zonā), basketbola sacensību laikā, 1947. gada vasarā. Pirmajā rindā, pirmais no labās: Oļģerts Dīķerts. Otrajā rindā, no labās: otrais ? Ģībietis, ceturtais Gvīdo Zvīgzne, piektais Harijs Lūsis.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Bija 1944. gada pavasaris. Sarkanā armija uzsāka savu ofensīvu un tuvojās Latvijas robežai. Maniem vecākiem, kuri knapi bija izglābušies no 1941. gada masu deportācijām, bija skaidrs, ka šeit, Kacēnos (Abrenes apriņķī), palikt nozīmētu drošu bojāeju. Man toreiz bija astoņi gadi [dz. 1936. g.]. Devāmies projām, kad bija palicis vienīgais brīvais ceļš cauri Lauriem Igaunijā. Tad tālāk uz Alūksni, Smilteni un...

Anotācija: Divi zēni pie sakrāmētas malkas kaudzes Valkas nometnē Nirnbergā (amerikāņu zonā). Viens zēns ir uzkāpis otram zēnam uz pleciem un tur nūju rokās. Augšā: Varimonts Benders. Apakšā: Ēriks Dzenis.

Anotācija: Cilvēku grupa smagās mašīnas kravas kastē Pegnicas nometnē (amerikāņu zonā) 1947. gada vasarā pirms došanās uz sacīkstēm Veidenē. Priekšpusē, otrais no kreisās: Oļģerts Dīķerts (zēns ar roku uz kravas kastes malas). Attēlā vēl redzami: ? Dīķerts, Lūšu pāris, Harijs Lūsis.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Bija 1944. gada pavasaris. Sarkanā armija uzsāka savu ofensīvu un tuvojās Latvijas robežai. Maniem vecākiem, kuri knapi bija izglābušies no 1941. gada masu deportācijām, bija skaidrs, ka šeit, Kacēnos (Abrenes apriņķī), palikt nozīmētu drošu bojāeju. Man toreiz bija astoņi gadi [dz. 1936. g.]. Devāmies projām, kad bija palicis vienīgais brīvais ceļš cauri Lauriem Igaunijā. Tad tālāk uz Alūksni, Smilteni un...

Anotācija: Ēriks Dzenis vienpadsmit gadu vecumā ar nūju rokās stāv pie koka barakas Valkas nometnē Nirnbergā (amerikāņu zonā). Kreisajā pusē koka sols, priekšplānā puķu dobe.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Bija 1944. gada pavasaris. Sarkanā armija uzsāka savu ofensīvu un tuvojās Latvijas robežai. Maniem vecākiem, kuri knapi bija izglābušies no 1941. gada masu deportācijām, bija skaidrs, ka šeit, Kacēnos (Abrenes apriņķī), palikt nozīmētu drošu bojāeju. Man toreiz bija astoņi gadi [dz. 1936. g.]. Devāmies projām, kad bija palicis vienīgais brīvais ceļš cauri Lauriem Igaunijā. Tad tālāk uz Alūksni, Smilteni un...

Anotācija: Trīs meitenes un trīs zēni tērpos pozē bērnu baletskolas ģenerālmēģinājumā Firtes nometnē (amerikāņu zonā). No kreisās: otrā Regīna Jansone, ceturtais Ēriks Dzenis.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Nometnes, kurās es dzīvoju: Groshezene, Melle, Grēvene, Volterdingena, Eversburga un tranzītnometne pirms izceļošanas – Ventdorfa."

Anotācija: Lietuvietis Jonas ? pie apstādījumiem Volterdingenes nometnē (angļu zonā).

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Nometnes, kurās es dzīvoju: Groshezene, Melle, Grēvene, Volterdingena, Eversburga un tranzītnometne pirms izceļošanas – Ventdorfa."

Anotācija: Dzidra Jansone (pr. Šmita), viscaur noklāta ar sniegu, stāv sniegā Volterdingenē (angļu zonā). Par šo gadījumu Dzidra Jansone-Šmita atceras: "Mums, jauniešiem, bija bezrūpīga dzīve DP nometnēs."

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Nometnes, kurās es dzīvoju: Groshezene, Melle, Grēvene, Volterdingena, Eversburga un tranzītnometne pirms izceļošanas – Ventdorfa."

Anotācija: Dzidra Jansone (pr. Šmita) gaišā kleitā sēž uz akmens Volterdingenē (angļu zonā). Fonā koki.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "1944. gada 5. oktobrī devāmies projām no Rīgas. Ģimenē bijām mamma Ella Riekstiņa, papus Pēteris Riekstiņš un septiņi bērni: Vija, Ojārs, Astrīda, Mundrīte, Daila, Brigita un Lilita. Ar pēdējo kuģi no Rīgas tikām līdz Dancigai. Man 1944. gadā bija 14 gadi. Sākumā nemaz nebijām paredzējuši braukt ar kuģi uz Vāciju. Māju Dolē nobumboja krievi, bombardēdami Spilvi. Rīgā apmetāmies pie krusttēva. Paši nekādas...

Anotācija: Jauniešu grupa sporta svētkos Saules nometnē Gēsthahtā (angļu zonā). Aizmugurē mežs. Pirmajā rindā, no kreisās: pirmā Vita Dzērve, otrā Astrīda Riekstiņa (pr. Jansone), trešā Dzidra Druvaskalns.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "1944. gada 5. oktobrī devāmies projām no Rīgas. Ģimenē bijām mamma Ella Riekstiņa, papus Pēteris Riekstiņš un septiņi bērni: Vija, Ojārs, Astrīda, Mundrīte, Daila, Brigita un Lilita. Ar pēdējo kuģi no Rīgas tikām līdz Dancigai. Man 1944. gadā bija 14 gadi. Sākumā nemaz nebijām paredzējuši braukt ar kuģi uz Vāciju. Māju Dolē nobumboja krievi, bombardēdami Spilvi. Rīgā apmetāmies pie krusttēva. Paši nekādas...

Anotācija: Ģimnāzijas 2. klase Bernsenes nometnē (angļu zonā). No kreisās: Jautrīte Svenne, Līvija Vilinska, Ilga Baude, klases audzinātājs – ilustrators Ernests Ābele, Nikolajs Lābāns, Biruta ?, Astrīda Riekstiņa.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Andris Miglis izceļoja no Latvijas 1944. gada septembrī. Itzehoe-1945-48 Grevene-1948-49 Blomberg-1949- Augustdorf-1949-50 Izceļoja uz Austrāliju-1950" Artūrs Rubenis komentē: “Būvei tika izmantoti lielgabala granātu (patronu) kastes, kuras deva redelainu izskatu. Bija izbūvētas arī kluba telpas no šīm pašām patronu kastēm. Bez prof. E. Šmita labu laiku draudzi apkalpoja māc. Arnolds Ernstsons, kurš vēlāk bija...

Anotācija: Altāris ar altārgleznu baznīcā Iceho nometnē (angļu zonā). Uz gleznas attēlots Jēzus Kristus ar grāmatu vienā rokā. Uz altāra neaizdegtas sveces, augi un vairāki kruficiksi. Uz audekla altāra priekšā krusts. Foto autors: A.K. Miglis. Par šo gadījumu Andris Karlis Miglis atceras: "Altārgleznas autoram vajadzēja būt V. Vasilim. Baznīca bija pieejama luterāņu un katoļu draudzēm. Luterāņu dievkalpojumus noturēja Prof. Edmunds Šmits, kurš bija arī Icehē ģimnāzijas direktors. Pamatskolas pārzinis...